Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

☰

Melnkalne — 7, 2. diena, nakts nobrauciens

 2012-06-20

Blakus bija divtūkstoš metru virsotne, taču GPS rādīja tikai kādus 1960 metrus vai tamlīdzīgi, par ko es pavēstīju apkārtējiem. Un tad Makss man saka: aizskrien uz pašu pīķi, lai būtu tie 2000. Man, kā zināms, vienmēr vajag vairāk nekā citiem, nu es arī skrēju, turklāt tik ņipri, ka Makss mani pabrīdināja, lai es te baigi neaizraujos, galu galā neesmu jau mājās, bet kalnos.

Aizskrēju līdz vietai, bet uz gps cipars vien 1998 metri. Nu, es tad sāku to verķi mest gaisā, lai divīti dabūtu, bet nesagāja — augstu mest bija bail, visapkārt akmeņi, ja nu nenoķeru. Rezultātā trekā maksimālais cipars vispār palika 1993 metri.

Riteņbraucēju grupa atpūšas kalna nogāzē, ko klāj sausa zāle, sniega pleķi un uzziedējuši violeti krokusi. Vairāki cilvēki sēž uz zemes starp saviem velosipēdiem, fonā sniegotas virsotnes zem zilām debesīm.
Tikuši augšā pārejā, mēs nedaudz atpūtāmies

Lasīt tālāk →

Melnkalne — 6, 2. diena, pārejas šturmēšana

 2012-06-17

Tātad, iepriekšējais raksts beidzās ar to, ka mūsu ekspedīcija attapās sniega gūstā, un mums ļoti negribējās atkārtot Roberta Skota likteni. Turklāt, kas zina, vai kaut kur netālu neklīst pingvīni nekrofīli?

Bet stūrgalvības mums, tāpat kā Skotam, netrūkst, tāpēc tomēr sākām rāpties augšā pa kupenām un vilkt sev līdzi ričukus.

Lasīt tālāk →

Melnkalne — 5, 2. diena, Biogradska Gora parks

 2012-06-16

Tātad, tuvāk pusdienlaikam beidzot tikām līdz nacionālajam parkam Biogradska Gora, kas atrodas starp Eifratas un Tigras Taras un Limas upēm. Parks, kura platība ir vien 54 kvadrātkilometri, mums solīja milzīgu sarakstu ar smukumiem un augstumiem: mežu, kalnus līdz pat diviem tūkstošiem metru, sešus ledāju ezerus, autentiskas iezemiešu būdiņas un neprātīgu floras un faunas dažādību, tostarp trīs foreļu sugas.

Lasīt tālāk →