Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Kātojām mēs, kātojām, un beidzot atnācām līdz Svētā Lielmocekļa Teodora Stratilata klosterim. Kas mums tīri labi piestāv, jo arī mēs paši savā ziņā esam lielmocekļi – ejam kājām pa kalniem un stiepjam sev līdzi ričukus. Ceru, ka Teodors ar savu ričuku baigi nenomocījās, viņam taču droši vien pat ātrumu pārslēdzēja nebija.
Nākamajā dienā mēs paņēmām kājas pār pleciem, tas ir, velosipēdus zobos, un ripojām turp, kur navigators rāda, proti - kaut kur uz Belbekas upes un ciematu Maloje Sadovoje, Boļšoje Sadovoje, Tankovoje rajonu. Cerējām tur atrast alu pilsētu, bet nez kāpēc atradām klosteri klintīs. Bet par visu pēc kārtas.
Проверка 10
