Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Nākamās dienas rītā mēs sēdāmies uz ričukiem un aizripinājām Jaltas virzienā. Bet, tā kā pagājušajā reizē es jums neparādīju visas bildes, sākumā vēl iepriekšējā diena.
Nākamajā dienā pēc plāna bija paredzēts uzbraukt Ai-Petri pārejā ar busiņu un no turienes jau ripot lejā ar riteni pa tās 250 līkumiem. Bet plānus izjauca pamatīgs lietus, kas lija jau no paša rīta un teju līdz vakaram. Galu galā tika nolemts braukt sazin kur, proti – caur Jaltu uz kūrortpilsētu Gurzufu.
Tātad, es apstājos pie tā, ka priekšā mūs negaidīja nekas labs.
Neskatoties uz to, ka pēc alu pilsētas bijām mazliet noguruši un pie Lielā kanjona ieradāmies ap 2 pēcpusdienā, nolēmām pa to pastaigāties. Gājām nevis pa tūristu maršrutu, bet tieši pa paša kanjona dibenu, kas, protams, nav ne par matu vieglāk, toties simtreiz interesantāk.
Nogājām mēs, spriežot pēc mana GPS, 14.6 kilometrus, augstumu uzņēmām un nometām ap 600 metriem.
