Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
2003. gada rudens.
Nedaudz izspūris jauneklis
Nenopietnais Andrejs fonā liek man ragus, bet nopietnais Andrejs priekšplānā tēlo gudru ģīmi.
2003. gads, rudens.
Kā mēs tam saņēmāmies - pats nezinu. Pilsonis Mosalskis, starp citu, bija pret, kas gan viņam netraucēja ņemt aktīvu dalību.
Ne tik sen draugs Šuriks piedāvāja aizbraukt uz Jūrmalu. Viss jau būtu labi, bet ārā ir marta mēnesis. Man visādas ārprātīgas un ārpus rāmjiem ejošas idejas vienmēr ir tuvas sirdij, tāpēc man nebija ne mazāko iebildumu, un es uzreiz piekritu. Šuriks tomēr izrādījās tālredzīgāks, nekā es biju domājis: jūru, kā izrādījās, var apbrīnot jebkurā gadalaikā.
Lai nerastos vēlme mūs visus barā nosūtīt uz trakomāju, piedāvāju uzmest aci fotogrāfijām.