Digitālais klaidonis

The beautiful town of Chania is located to north-east, ups, piedodiet, north-west, ups, piedodiet, es gribēju teikt, brīnišķīgā Hanijas pilsēta atrodas un tā tālāk. Ja kāds nesaprata, tas bija rekurzīvs "ups, piedodiet". Ja kāds atkal nesaprata, es neesmu vainīgs, jo pārāk daudz skatos doktoru Hausu, prāts mežģās.

Jebkurā gadījumā, es solīju pastāstīt, kas tad tik nepatīkams ar mums atgadījās pēc Retimnas. Kā zināms, par kaut ko nepatīkamu, dīvainu un pavisam izvirtušu uzzināt vienmēr ir interesantāk, lai gan daudzi tajā neatzīstas. Jo kuru gan interesē kaut kas parasts un veiksmīgs? Tas ir garlaicīgi! (Atkal Hauss lien ārā, šausmas).

Lasīt tālāk →

Pēc dažām dienām pludmalē ar vēderiem gaisā, mēs tomēr noīrējām vāģi uz divām dienām. Vispirms aizlaidām uz Retimno pilsētu (beigās var pielikt “N”, ja gribas). Mašīna bija kaut kāds mikroskopisks KIA, toties ne īpaši vecs. Ierodoties Retimno, uzreiz ieraudzījām kaut kādas interesantas drupas un aiztipinājām augšā pa senajiem pakāpieniem tās apskatīt. Drupas saucās Fortezza, mūsu valodā – cietoksnis, un ieeja tajā maksāja ap 4 eiro, bet labā tante-biļešu pārdevēja paziņoja, ka mēs kā ģimene iesim visi četri tikai par 10. Lūk, tāda Krētas ģimene. Neaizmirstiet pieskaitīt +1 relaksa krājkasītei (es jau nojuku skaitot, tur ir kādas 6 vai 7 vienības). Pastāvīgie lasītāji no tiem vērīgākajiem atcerēsies, ka stāstā par ceļojumu uz ASV es tieši tāpat skaitīju lozungus un devīzes, kas tik ļoti patīk amerikāņiem. Tas nav nejauši: ja es būtu rakstnieks, tad uz to tieši nenorādītu. Diemžēl blogā nav cerību, ka kādu šis ieraksts tik ļoti ieinteresēs, ka viņš sāks meklēt postmodernas atsauces un paralēles ar iepriekšējiem ierakstiem. Principā tas laikam arī nav tā vērts, jo tādu man tik un tā ir maz. Katrā ziņā krētieši, atšķirībā no amerikāņiem, īpašu mīlestību pret devīzēm neizjūt, toties izjūt permanentu relaksētības stāvokli.

Lasīt tālāk →

Mēs ilgi riņķojām pa pilsētu, meklējot stāvvietu tuvāk ostai. Vietas Krētā, saprotamu iemeslu dēļ, ir maz, tāpēc mums tas izdevās ar grūtībām. Kad noparkojāmies, es pajautāju kādam čalim pie galdiņa kafejnīcā, kur nopirkt taloniņus, un viņš saprotami paskaidroja, kurp doties. Ļoti daudzi krētieši pārvalda angļu valodu, vismaz sadzīves līmenī, bet apkalpojošajā sfērā vispār visi kā viens.

Netālu no Krētas atrodas Grieķijas sala Santorini, un tūristi masveidā turp raujas, lai gan tās apmeklējuma cena nepriecē. Mēs metāmies uz ostu, lai vienkārši nopirktu biļeti prāmim līdz salai. Bet mums paziņoja, ka tam nav jēgas, jo, lai kaut ko apskatītu uz salas, ir nepieciešams transportlīdzeklis kuterīša formā, un vispār “vienkārši biļetes” uz Santorini nepārdod, tikai ekskursijas pa 140 eiro gabalā. Principā, tiešām nav maz.  Vispār ekskursijas Krētā pārdod uz daudzām vietām, pie tam piedāvājums ir ļoti līdzīgs, bet cenas parasti ap 30, 40, 70 eiro. Pie tam tevi paņem no viesnīcas, bet dažreiz arī ved uz otru salas galu. Vispār, jēdzīgi un ne pārāk dārgi, atšķirībā no Santorini – bet tā ir tālu, pluss vēl tur jautrības uz veselu dienu, bet sākas viss 7 no rīta.

Lasīt tālāk →