Балуюсь с видео
2007-10-21
Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Radās vēlme papļāpāt un pafantazēt (viena naktī).
Kompaktdiskiem kā mūzikas nesējam attīstītajās valstīs masveidā atlicis dzīvot maksimums 15 gadus. Šī termiņa beigās tie paliks šaurā nišā - viss tiks rakstīts no kompja telefonos (kuri līdz tam laikam visi kļūs par daudzfunkcionāliem portatīvajiem datoriem). Pēc 20-25 gadiem arī glabāt telefonā mūziku neviens negribēs - viss tiks translēts caur infosfēru uzreiz uz telefonu tiešsaistes režīmā. Modernie čuvaki klausīsies visu tieši no mikraustiņas, kura uztvers no infosfēras mūziku, atpazīs balss vai citas komandas (taktilās, vai no ārējās bezvadu pults/telefona). Vēl 20-30 gadi paies, līdz izstrādās un sabiedrība pieradīs pie translatora implantēšanas tieši dzirdes nervā.
Kas attiecas uz papīra grāmatām - atskaite jāsāk no kvalitatīva elektroniskā papīra. Masveidīgs savā nišā tas kļūs ap 2012. gadu, tātad pilnībā izkonkurēs papīra grāmatas pēc 15-25 gadiem no šī termiņa. Vienīgais, kas var neilgi nobremzēt šo procesu - skarbie autortiesību likumi ASV un Eiropā, bet uz neilgu laiku - mediakompāniju bosi galu galā atdos savas konservatīvās pozīcijas, kur gan viņi dēsies.
Tradicionālistiem nevajadzētu aizmirst, ka paaudze, kas tagad dzimst, absolūti neuztvers viņu vērtības : prieku no papīra grāmatām un cietajiem diskiem.
Vienīgais, kā dēļ viss var sarežģīties ( bet ne apstāties) - pasaules krīze. Un krīzes, cik esmu lietas kursā, tagad var dzimt no šādām kategorijām (protams, tās var viena otru radīt, bet var arī ne)
1)Finanšu - nav tas sliktākais variants, toties pats ticamākais. Ja krīze paliks tikai finansiāla, tā nobremzēs visu tikai uz dažiem gadiem (līdz 10), ne vairāk. Rasties tā var no pašreizējā stāvokļa (tas ir bēdīgs, kā saka paziņas ekonomisti un internets).
2)Resursu - jaunu enerģijas avotu izstrāde tiek veikta jo intensīvāk, jo mazāk paliek veco avotu. Tā ka šī krīze, ja arī būs, tad tikai netieša.
3)Politiskā - slikts un neparedzams variants, saistīts ar terorismu, fundamentālismu, varas maiņu ģeopolitiskajā arēnā un režīmu maiņu lielvalstu iekšienē (kuru tagad droši vien ir divas - Ķīna un ASV, nu, un Eiropa zināmā mērā).
Šī krīze ar vislielāko varbūtību var novest pie dzīvības iznīcināšanas uz planētas atomkara vai bioloģiskā kara ceļā. No otras puses, tā drīzāk būs pilnīgi paciešama (nu, kļūs ASV vēl līdzīgākas PSRS - un kas par to?)
4)Cilvēcei ārējs, vāji prognozējams drauds - globālās epidēmijas, asteroīdi, apkārtējā vide globālās sasilšanas, ledāju kušanas, zemestrīču un taifūnu pastiprināšanās izskatā, mākslīgais intelekts. Šī krīze var būt baisa, bet gandrīz droši saglabās cilvēci kā sugu, un tas priecē.
Es ļoti gribu redzēt Saules sistēmas apdzīvošanu. Tagad ir šaubas, ka tas vispār ir iespējams - pat ar tehnoloģiju izaugsmi tas prasa milzīgu civilizācijas piepūli. Kas principā to varētu izdarīt, ja vien nesastāvētu par 95% no nabagiem idiotiem kā afrikāņi, nabagiem kloniem kā indieši un ķīnieši vai bagātiem muļķiem kā amerikāņi un islāma naftinieki.
Var gadīties tā, ka radīsies neierobežotas labumu atražošanas tehnoloģija (automātiskās rūpnīcas un nanoroboti). Sākumā tas novedīs pie vispārējas smagas krīzes visās frontēs, lai cik bēdīgi tas nebūtu. Toties ja izdzīvosim, kosmosfēra un singularitāte būs ļoti tuvu.
Jautājums par ģenētiku - nav šaubu, ka "bioētiskie" likumi, kurus pieņēmis vairums valstu, stipri palēninās, bet neapstādinās ĢM bērnu radīšanu. Bet te, kā es saprotu, ir pilns ar zinātniskām un tehniskām problēmām (tāpat kā rindkopā augstāk, starp citu) un šis process būs diezgan ilgs.
Un uz beigām - mīļākā figņa par singularitāti. Tajā, ka tā būs tuvāko 50 gadu laikā, es tomēr šaubos. Progresam traucē pašreizējais stāvoklis ar zinātniskajiem pētījumiem un to pielietojumu. Un žēl, jo diez vai es nodzīvošu ilgāk, pat ar gaidāmajiem panākumiem medicīnā.
Respektīvi tas, kurš piedzims pēc 50 gadiem - vai nu nepiedzims vispār, vai būs barbars ar šķēpiem un loku, vai redzēs mūsu sugas pārdzimšanu nākamajā evolūcijas stadijā. Ticīgie vēl var cerēt uz saviem variantiem, bet vilšanās var izrādīties sāpīga.
Tā ka visiem iesaku cerēt uz pēdējo variantu. Ja jūs kādu iemeslu dēļ vēlaties palikt tādi, kādi esat tagad - nekas briesmīgs, nākotnē ar varu neierausi. Virscivilizācija drīzāk raudzīsies uz saviem senčiem ar nostalģiju un sentimentalitāti, un sargās nedaudzos atlikušos pārstāvjus. Vai arī aizmirsīs par viņiem pavisam.