Digitālais klaidonis |

Tiešā reportāža no notikuma vietas! Viss notika pirms 8 minūtēm.
Aiz mana loga ik pa laikam atskan forsēta dzinēja bez izpūtēja pirdošā skaņa. Katru reizi es gaidu, ka tai sekos dauzīta metāla un stiklu troksnis.

Un lūk, beidzot tomēr sagaidīju. Kaut kāds psihs tieši pie manas mājas, līkumā pie Iki, ietriecās mašīnā. Es izskrēju uz balkona. Paspēju ieraudzīt, kā šis psihs, nedaudz pastāvējis, mēģināja aizmukt no notikuma vietas un šķiet uzreiz iemaucās vēlreiz (viegli). Tad ar drausmīgu pirdienu aizbrauca. Pēc minūtes atgriezās, pabrauca garām manai mājai. Paspēju saskatīt, ka mašīna ir pamatīgi sabuktēta, droši vien skarts dzinējs. Acīmredzot tāpēc viņš brauca pirmajā-otrajā ātrumā. Tā viņš arī pabrauca aiz līkuma un pazuda no redzesloka. Policija parādījās pēc 4 minūtēm, ziņkārīgo pūlis ir sasniedzis 50 cilvēkus un turpina augt.

Lasīt tālāk →

Tikai

2006-09-22

Atgriezos no darba, devos pastaigā ar suni. Kad nācu atpakaļ, uz mana soliņa sēdēja kāds vīrietis un teica: "Vai drīkstu jūs palūgt?".
Tad viņš pasniedza man savu mobilo tālruni un palūdza izsaukt ātro palīdzību. Es aizdomīgi atbildēju: "Vai tad jūs pats nevarat?", jo pēc izskata viņš šķita gluži parasts un neizskatījās nemaz tik ļoti slims, bet pēdējā laikā esmu kļuvis aizdomīgs. Vīrietis atbildēja: "Man ir ļoti slikti, nevaru, sieva aizgāja uz aptieku pēc korvalola".

Ja tas būtu noticis Maskavā/Pēterburgā, es droši vien vēl būtu minstinājies, jo esmu iebiedēts ar visādiem šausmu stāstiem par krāpniekiem. Bet te uzreiz paķēru telefonu, mēģinādams atcerēties, kur jāzvana. Piezvanīju uz 112 (šķiet, pie mums tādu ieviesa pirms diviem gadiem), palūdzu ātro palīdzību, mani savienoja, izstāstīju, kas noticis, pēc tam izstāstīju vēlreiz, jo bija slikti dzirdams. Atnāca sieva un palūdza man te vēl pastāvēt, jo viņai bija bail. Mazliet pastāvēju, ātrā palīdzība atbrauca gandrīz uzreiz. Šķiet, viņam kļuva labāk, bet katram gadījumam viņu aizveda.

Lasīt tālāk →