Digitālais klaidonis

   Man sapnī rādījās korporācija Google. Konkrēti - milzīga rūpnīca ar skaistu, strauju ūdenskritumu vienā galā. Pa rūpnīcu mēs pārvietojāmies antigravitācijas speckrēslos, kas sekoja noteiktam maršrutam. Rūpnīca bija ārkārtīgi moderna - darbgaldu un strādnieku vietā visus uzdevumus  veica autonomi roboti, kas spēja lidināties (antigravs?). Viņu aprises atgādināja cilvēkus, taču tie bija resnāki, zemāki un tumšā metāliskā krāsā, apmēram slapja asfalta krāsā, taču spīdīgi. Rūpnīca bija daudzstāvu un ļoti liela, bet kāpņu vietā grīdās bija milzīgi caurumi, kas ir loģiski - nafig antigravitācijas robotiem un krēsliem kāpnes?
   Vadoties no šiem fragmentārajiem datiem, izdaru secinājumu. Gūglis nākotnē izstrādās autonomus, intelektuālus robotus, kas spēs ātri un kvalitatīvi izgatavot jebko. Tādējādi Gūglis kļūs par pašu grandiozāko TNK preču un pakalpojumu ražošanā. Rūpnīca izskatījās drusku drūmīga, lai gan nebija baisa. Tāpēc es vēl ceru, ka Gūglis nesāks ļaunprātīgi izmantot iegūto varu un neieviesīs totālu informatīvi materiālo kontroli uz visas planētas.
   Šodienas (īstā) Gūgļa devīze: "Our mission is to organize world's information". Ņemot vērā šo devīzi, milzīgo Google kapitalizāciju, kā arī zināmos skandālus, kas saistīti ar lietotāju privātajiem datiem (Google Web Accelerator, Google Search, Google Desktop Search), kiberpanka stila notikumu attīstības scenārijam ir nenulles varbūtība.

Lasīt tālāk →

   Es turpinu stiept grāmatas no saraksta Dark Future Books, tas ir, postapokaliptiskās fantastikas žanra. Pēc mana pieticīgā viedokļa vietnes autors grāmatu vērtējumā pamatīgi kļūdās, bet pats saraksts - diezgan vērtīga štelle. Tur ir pilns ar drazu, bet ir arī žanra klasika. Un šīs specifikas grāmatas nemaz nav tik viegli atrast.
Rezultātā lūk jums manis pārskatītais saraksts vērtības pieaugšanas secībā.

Autors: Makdonalds, Endrjū. 
Grāmata: Tērnera dienasgrāmatas.
            Stipri uz mīļotāju. Tā ir rasistiska utopija, kad teroristi-cīnītāji par baltās rases dominanci attīra Ameriku no stagnācijas un sārņiem, "ko izraisījis melno un krāsaino puscilvēku pārspēks". Viņu rīcības rezultātā iet bojā liels daudzums tautas un notiek neliels atomkarš. Beigās vispārēja laime un prieks. Ko izraisījis tas, ka jaunizveidotajā konfederācijā, kas aizņem daļu Amerikas, dzīvo tikai baltie. Šķiet, šī grāmata ir labi zināma šādu ideju piekritēju vidū. Bet jebkurš normāls cilvēks saprot: neskatoties uz reālu problēmu esamību ar nēģeriem Amerikā un Eiropā, to visu nogalināšana vai deportācija nekādu vispārēju laimi neizraisīs. 
Spriedums: es izlasīju dažus desmitus lapaspušu beigās, sākumā un neturpināju vairs piebāzt sev galvu ar šīm muļķībām.

Autors: Lanjē, Sterlings
Grāmata: Iero ceļojums.
    5000 gadus pēc globālās katastrofas kaujasspējīgs mūks-telepāts uz kaut kā līdzīga zirgam dodas ceļojumā, lai izlūkotu briesmīga ļaunuma plānus. Tas jau sen vērpj savu tīklu cerībā paverdzināt civilizēto pasauli, ko pārvalda saprātīgi un miermīlīgi garīdznieki, pie kuriem pieder arī mūsu varonis.
Pretenzijas ir divas: pirmā - vietām ļoti slikta valodas (autors vai tulkotājs?) un stilistikas pārvaldīšana. Otrā - pamatīgi garlaicīgs sižets, kurā galvenie varoņi tik vien dara, kā kaujas un šausminās par saviem pretiniekiem. Pasaule principā aprakstīta neslikti, bet pamazām par daudz mistikas un fantāzijveidīga murga, ko es, ak, kā nemīlu.
Spriedums: aizlasīju līdz pusei un pagaidām nometu malā.

Autors: Makamons, Roberts
Grāmata: Svonas dziesma
   Labi pārdomāts atomkatastrofas apraksts, kolorīti tēli, kas pārdzīvojuši elli. Tiek stāstīts tieši par viņu dzīves procesu kolapsa laikā un pēc tā. Pret valodu un sižetu pretenziju nav, viss ir pilnīgi līmenī. Atkal jau vienīgā problēma - viss ir iejaukts ar mistiku, Z/F tiek nobīdīta otrajā plānā. Es protams saprotu autorus, kuriem ir slinkums papildināt savas zināšanas. Vieglāk ir izdomāt "brīnumus" un "noslēpumus". Tikai lūk šāda pieeja ar grūtībām ļauj izbūvēt loģisku un ticamu visumu, kam ir milzīga loma jebkurā fantastikas grāmatā. Tieši tēlu un tehnikas dzīviskās uzvedības dēļ fantastika pārvēršas realitātē, nevis paliek par muļķīgu izdomājumu, ko spējīgs sacerēt jebkurš grafomāns.
Spriedums: izlasīju trešdaļu un atliku malā, domāju pabeigt lasīt.

Autors: Merls, Robērs
Grāmata: Malvila
  Daži veci draugi, neliela Francijas ciematiņa iedzīvotāji, nejauši sapulcējas pils "Malvila" pagrabā, kura pieder vienam no viņiem. Tajā brīdī virs Parīzes uzspridzina ļoti jaudīgu atombumbu. Rezultātā iet bojā praktiski visi Francijas cilvēki un dzīvnieki, bet mūsu varoņi izglābjas, pateicoties biezajām pils akmens sienām un klintij, aiz kuras tā atrodas. Ar grūtībām pārdzīvojuši katastrofu, viņi noskaidro, ka vēl nekas nav zaudēts, jo nez kāpēc nav radiācijas un izdzīvojuši daži dzīvnieki. Tāpēc grāmatas varoņi nekrīt izmisumā, bet mēģina uzsākt normālu dzīvi. Cik tas ir iespējams, pie nelieliem pārtikas krājumiem un reproduktīvā vecuma sieviešu trūkuma, rādīs tikai laiks.
  Stingri ņemot, romānā ir tikai viens fantastisks pieņēmums - atombumbas pastāvēšana, kas neizraisa radioaktīvos nokrišņus. Bet pārējais šajā grāmatā kā reiz pilnībā atbilst realitātei, turklāt brīnišķīgi aprakstītai. Viss ir detalizēti pārdomāts, varoņu uzvedība nerada šaubas, ir labs humors un raksturi. Un nekādas mistikas!
Citāti:
1)     Turpretī Toma acīs nav ne ēnas no šaubām: Filbērs-nelietis.  Viņš  tā uzskata,  es  esmu pārliecināts  par  to,  lai gan  nemaz  neesmu   sapratis   tās zaimošanas apmērus, ko tikko veica  Filbērs  no  manu biedru  viedokļa, pieprasīdams govi. 
   Uzdrīkstējās iekārot  govi. Mūsu  pašu  augstāko svētumu pēc dieva (bet varbūt, pat arī augstāku).  Mums  govs vērtība nebūt nenosakās pēc tās tirgus  vērtības.  Lieta  vispār  nav  par to. Kad tā pāriet no rokām rokās, mēs ņemam par to naudu, bet pirmkārt jau tāpēc,  lai  izteiktu  ar  naudas  zīmju  palīdzību 
to  gandrīz vai reliģisko cieņu, ko mēs pret to lolojam.
2)  - Ja gribi, manuprāt, jebkurai civilizācijai ir nepieciešama dvēsele.
     - Un šī dvēsele - reliģija?
     Izrunājot šo frāzi, viņš saviebās. Divi vārdi viņam riebās:  "dvēsele"  un "reliģija". Divi pilnīgi "novecojuši" jēdzieni.  Mesonjē  -  izglītots partijas biedrs, viņš bija gājis partijas kadru skolā.
     - Pie pašreizējā lietu stāvokļa - jā.
     Viņš aizdomājās par šo apgalvojumu, kurā slēpās arī atruna. Mesonjē - lēngalvis, viņš virzās uz priekšu soli pa solim. Bet toties viņam ir sveša spriedumu paviršība. Viņš lūdza mani precizēt savu domu.
     - Mūsu pašreizējās civilizācijas dvēsele šeit, Malvilā?
     Vārdu "dvēsele" viņš izrunāja tā, it kā būtu to ielicis  pēdiņās,  man  pat likās, ka viņš ar to manipulēja no attāluma, ar pincetes palīdzību.
Spriedums: brīnišķīga grāmata, pilnīgi droši var lasīt. Kačāt
P.S. Es arī nemīlu vārdu "Dvēsele", bet pieņemu to nozīmē, kas tiek apspriesta Mesonjē un Emanuela dialogā.

Lasīt tālāk →

Съесть всех

Lasīt tālāk →