Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Meklēšana rullē! Jeb kā mēs uzveicām iRiver H10

Draugs Andrejs nopirka pleijeri iRiver H10 ar 20GB cieto disku. Čoma pofigistiskais raksturs noveda pie tā, ka parametriem viņš uzmeta tikai paviršu skatienu un nepamanīja ārkārtīgi būtisku īpatnību: pleijera amerikāņu versija strādā tikai ar Windows Media Player 10, bet tas, savukārt, strādā tikai uz Windows XP.
Andrejs turpretī ir nikns XP un WMP nīdējs, lieto Windows Server 2003. Atnesa viņam pleijeri, mēs to pieslēdzam, un atduramies pret pilnīgu pleijera negribēšanu kaut kādā veidā sadarboties ar kompi. Mana ļaunā burkšķēšana: "Es tevi brīdināju!" problēmu kaut kāpēc neatrisināja.
Izrādījās, pleijeris strādā pēc Media Transfer Protocol, dēmoniska Microsoft izgudrojuma. Ļaunais monopolists-kantoris piespieda iRiver palikt jūzeriem cūku un atslēgt UMS. UMS = USB Mass Storage , proti, tā brīnumainā lieta, kas ļauj jums, aizmirstot par mocībām ar CDRW/citu figņu, iespraust flešku kompī un redzēt to kā disku ar burtiņu.
Bet iRiver H10, lai gan ļauj pirkt dziesmas Napster un citās online bodēs par ļoti izdevīgu kursu, neļauj ierakstīt/nolasīt patvaļīgus failus ar datiem, bet gan tikai mūziku, un arī tad tikai iekš Windows Media Player caur MTP.
Pameklējām kādu pusstundiņu kaut kādu pirātisko firmvāri "lai viss būtu", neatradām. Te pēkšņi galvā iešāvās grandioza doma pārbaudīt, kā tad nelaimīgie linuksoīdi cīnās ar tik skarbu aplauzumu. Linuksoīdi - cilvēki gudri, lai arī ķerti fanātiķi. Izrādījās, ka iRiver izstrādātāji aizgāja pa iemītu taciņu: deklarēja MTP atbalstu un pilnīgu UMS aizliegumu pēc Microsoft baušļiem, taču atstāja elementāru spraugu. Pietiek, izslēdzot pleijeri caur Reset, ieslēgšanas brīdī turēt nospiestu taustiņu "o". Pleijeris ieies emergency mode, un būs lieliski redzams kā disks. Voalā! Vai, pareizāk sakot, dežavū tāpēc, ka tieši to pašu izdarīja Sony ar savu Playstation 2 un DVD reģioniem.

Lasīt tālāk →

Skarbā dzīves realitāte

Mūsu istabu kojās okupējušas mušiņas drozofilas. Vairojas, izmantojot to, ka laikapstākļi tam ir labvēlīgi. Spriežot pēc visa, sērgas avots ir miskaste virtuvē, kura atrodas akurāt pretim mūsu durvīm.
Mušiņas ir mežonīgas un neiznīcināmas – ja atrod jebkādu pārtikas produktu aizsniedzamā attālumā, tās nikni metas tam virsū un rij to, atstājot tur savus pēcnācējus. Maize, cepumi, ja vien tie nav galīgi sausi, āboli un viss pārējais tiek pakļauts visnežēlīgākajam uzbrukumam. Atstājot ēdienu redzamā vietā, mēs riskējam pēc atgriešanās atklāt drosmīgo barības ķēdes karotāju spietus. Tikai, lūk, mušas mūsu ēdienkartē neietilpst, un neko patīkamu es tajās nesaskatu.
Pēdējais štrihs: apklāju maizi no augšas ar krūzi, lai to hermetizētu un nelaistu ļauno, ņirbošo sērgu iekšā. Bet viņas ar septīto maņu to jūt un riņķo melnā mākonī tieši virs krūzes. Vadims komentē: "Labāk neatstāj! Riskē ar to, ka pa nakti viņas to apgāzīs otrādi."
Priekškars.
UPD: Spriežot pēc visa, ļaunās sīcējas pašuzradās no kartupeļiem, kurus skapī nepiesardzīgi bija atstājis izvākušais iemītnieks. Kartupelīši karstā laika dēļ sāka pūt, kas noveda pie ļauno radījumu iebrukuma.

Lasīt tālāk →

Larss fon Trīrs

Palasīju interviju ar filmas Dogville veidotāju Larsu fon Trīru.
Citāts

Ja vēlos piedzīvot spēcīgas izjūtas, es pusstundu skatos Tarkovska «Solaris» — tas sasilda manu sirdi.

Lasīt tālāk →

Lol