Еврейское счастье. 1-я серия «Земля обетованная»
https://pozneronline.ru/2015/12/13668/
Посмотрел (вернее, послушал) с удовльствием.
Jordānija — 21, desmitā diena, no Akabas uz Eilatu
Ceļojums tuvojas beigām, vismaz tā avantūristiskā daļa – jo šajā dienā mēs nokļūsim civilizētajā Izraēlā. Nezinu, vai mani stāsti bija pietiekami aizraujoši, bet pats ceļojums noteikti tāds bija. Desmitās, pēdējās jēgpilnās dienas rītā mēs pastaigājāmies pa tirgu veltīgos mēģinājumos nopirkt autentisku suvenīru, taču globalizācija mūsu plānus nocirta saknē: tagad visu, ko var nopirkt jebkurā pasaules valstī, ražo ķīnieši, un, ja ir vēlēšanās un pieredze, to pašu var dabūt internetā.
Mēs paskatījāmies pledus: tas pats tiek pārdots jebkurā lielveikalā vai Daugavpils tirgū. Garšvielas: Jordānijas ir analogs, bet Indijas, kas ir interesantākas, ir diezgan dārgas: 5-10 reizes dārgākas nekā Indijā.
Jordānija — 22, desmitā diena, vakars Eilatā
Pāris stundas pavāļājies uz kušetes Motel Sunset, es tomēr izlēmu (kā es to vienmēr daru), ka mēs taču te neatbraucām vienkārši tāpat, un ir tomēr jāpaskatās, kā izraēlieši atpūšas. Saņēmis sevi rokās un ar neticamu gribasspēku pacēlis no kušetes, es izkustināju Ribakovu, mēs saposāmies un izlīdām dienasgaismā. Gaisma gan izrādījās tumsa – ļoti dīvaini iziet viesnīcas pagalmā no numuriņa, kuram gandrīz nav logu, lai atklātu, ka ārā jau sen ir satumsis. Mēs devāmies uz pludmali, pieņemot, ka centrs ir turpat blakus, un nekļūdījāmies.
Jāsaka, ka Eilata ir neliela pilsētiņa ar aptuveni piecdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, un atrodas pašā Izraēlas malā, kas izskatās kā smaile – runā, ka to sagrāba, lai valstij būtu izeja pie Sarkanās jūras, lai pa ūdensceļiem piegādātu naftu un tās produktus. Izraēlas platums šajā daļā ir smieklīgi 15 km – būtībā tikai piciņa pie jūras. Vasarā te nereti mēdz būt 44 grādi pēc Celsija – vispār nespēju iedomāties, kāpēc kādam tādā karstumā te būtu jābāžas, bet gribētāju netrūkst.