Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Один раз допустишь факап - получишь полгода чёрного пиара :-)
https://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/maxima-ne-otricaet-chto-kassiry-rabotayut-v-pampersah.d?id=43889554
Pārvadāt velosipēdu lidmašīnā – tā nav nekāda lielā māksla. Ja biļetes pirkšanas laikā mājaslapā var izvēlēties: “sporta inventārs”, vai, vēl jo vairāk, “velosipēds”, to noteikti ir vērts izdarīt, pirms tam uzmanīgi izlasot visus konkrētā aviopārvadātāja noteikumus.
Parasti šis prieks maksā no 30 līdz 40 eiro vienā virzienā, bet iepakot lūdz (ja lūdz) speciālā velosomā, velopakā vai kartona kastē. Derēs arī parasti atkritumu maisi, kas aptīti ar skoču, ja citu variantu nav, kas bieži gadās atgriežoties (lai nestaipītu iepakojumu sev līdzi). Pakojot stūre jāpagriež uz sāniem, jānoskrūvē pedāļi un nedaudz jāizlaiž gaiss no riepām.
Живая мимика Sergej Juvzhenko и множество попыток шпагата
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=10151926950537886&set=a.10151926949932886.1073741829.762077885&type=1&relevant_count=13
Kā jau ir zināms visiem maniem tuvajiem un tālajiem draugiem, radiniekiem un retajiem šī bloga, kurš pamazām deģenerējas par fragmentāriem gabaliem ar picu fotogrāfijām, apmeklētājiem, ne tik sen man bija retā iespēja, prieks un retums apmeklēt Tuvo Austrumu reģionu, un nevis šādu tādu, bet vienu no interesantākajiem – Erecjizraēlu. Izraēlas zeme, kur piens un medus tek – tā to apsaukā Bībelē.
Šis reģions līdz galam nesakrīt ar Izraēlas Valsts teritoriju, tomēr tieši tā ir garīgais un kultūras mantinieks, lai gan kādā mērā – tas ir atklāts jautājums.