Digitālais klaidonis |

īsumā par p*ņuškinu, saitēs

2012-10-15

Lūk, kā

https://avva.livejournal.com/2496976.html

Pēdējā laikā kaut kā tā.

man nepatīk, kad cilvēki mani sauc par traku
man nepatīk, kad cilvēki aizmirst manu vārdu
man nepatīk, kad cilvēki ēd no mana šķīvja
es jūtu naidu

vienīgā sajūta, kas man ir, ir naids
vienīgā sajūta, kas man ir, ir naids
tas ir mans labākais draugs
tas ir mans labākais biedrs
vienīgā sajūta, kas man ir, ir naids

(naids, naids, naids, naids, naids, naids, naids, naids)

man nepatīk, kad tu runā pārāk ātri (stulbeni)
ikreiz es gribu nogriezt tev mēli
es gribu, lai tu būtu miris, kaut arī tu nedari neko sliktu

vienīgā sajūta, kas man ir, ir naids
vienīgā sajūta, kas man ir, ir naids
tas ir mans labākais draugs
tas ir mans labākais biedrs
vienīgā sajūta, kas man ir, ir naids (naids)
https://muzebra.com/l/62rxo1m3v1i/

Lasīt tālāk →

Īslande — 20, 9. diena — Hvolsvellira (Hvolsvöllur)

2012-10-09

Pēc plāna mēs bijām iecerējuši nakšņot Langbrók Cafe kempingā, bet vējš pūta mugurā, un būtu grēks to neizmantot, tāpēc nolēmām doties nedaudz tālāk, uz mazu pilsētiņu Hvolsvotļuru (par izrunu negalvoju). Kā atceraties, ceļojuma sarežģītākā daļa mums bija beigusies, un tālāk mēs gaidījām gludu asfaltu, pilsētas ar veikaliem, kempingus ar elektrību, normālu ēdienu un vispār patīkamu un nespringtu dzīvi. Vai tas attaisnojās? Šajā dienā, kad mēs nupat kā pametām iekšieni, šķita, ka tā arī būs. Kā vienmēr sanāca, ka mēs ar Andreju esam pārāk naivi, lai gan dzīvei tas ir labi – ja to vērtē reālistiski, tad virzīties uz priekšu ir pagrūti. Kādus pārsteigumus mums sagādāja nākamās dienas, jūs gan uzzināsiet tikai no turpmākajām daļām.