No rīta atklājās, ka deglis, kas vakar nedarbojās, pēkšņi ir salabojies zinātnei nezināmu iemeslu dēļ. To paņēma rokās vai nu vācietis, vai austrietis, paauklēja, un tas nošņācās ar zilu liesmu. Tehnika, lūk, mīl maigumu. Vismaz tā mani kādreiz mācīja kāda 17 gadus veca meitene. Kopš tā laika esmu kļuvis gudrāks, un kliegt: “tas taču ir idiotisms!” vairs nekliegšu, bet gan mīļi paskatīšos un paziņošu, ka vīrieši vispār dievina maigumu un glāstus un atbild ar to pašu, tāpēc ir lietderīgāk savu šarmu tērēt dzīvām būtnēm, nevis mehānismiem.
Nepaspējām mēs pamest padrūmo Hvangilas kempingu, kad atgadījās kārtējās ziepes. Andrejs gāja pa trekinga taku un pret akmeni pārrīvēja riepu, izveidojās nejauks caurums. Tas kārtējo reizi apstiprināja, ka rezerves riepu uz Īslandi ņemt līdzi ir vēlams, lai gan sver tā pamatīgi. Es tādu stiepu līdzi, bet virsū mēs to nelikām, jo Andrejam riepa bija pārplīsusi sānā, un viņš varēja turpināt ceļu, nomainot kameru. Nolēmām, ka rezerves riepu atstāsim galējam gadījumam, kad pavisam piespiedīs.
