Lidojot atpakaļ, mums arī Varšavā bija vesela diena. Diemžēl lidmašīnā es neizgulējos (atšķirībā no lidojuma turp) un nebiju iepriekš saplānojis, ko tur darīšu, taču viss izvērtās ne tik slikti.
Atlidojām mēs ap kādiem 6 rītā. Nedaudz panīkām Šopēna lidostā, kas ir slikta ar to, ka tajā gandrīz neiespējami atrast rozetes – redzēju kādas trīs uz visu lidostu, un tās pašas tālu no krēsliem. Vienā no tām iespraudu sava aifona lādētāju – pienāca apsargs, paprasīja, vai mans devaisis. Saņēmis apstiprinošu atbildi, pateica, ka viss kārtībā. Cienu – netaisīja lieku aizliegumu birokrātiju bez iemesla, bet savus pienākumus izpildīja.
Kamēr braucām autobusā, nedaudz aizrunājāmies ar vienu baltkrievu meiteni, kura dzīvo Varšavā kopā ar vīru. Viņa tā kā ne pārāk labprāt ar mums runājās (laikam man tā tikai šķita pēc bezgalīgā vjetnamiešu draudzīguma), bet pieteica, ka jāizkāpj pieturā "centrs", kas ir netālu no vecpilsētas. Netālu no šīs pieturas atrodas lielisks tirdzniecības centrs ar milzīgu ēstuvju izvēli (kas mums bija ļoti aktuāli). Zupa ēstuvē bija izcila un visiem ļoti garšoja, atšķirībā no ēdnīcas pagājušajā reizē.
