Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
No labā: esmu izveseļojies, vienīgi vēl nedaudz klepoju. Brīvdienās vēl forši pasēdējām ar draugiem, aizgājām uz iestādījumu "Čili Pica", kas mums te atvērās pirms nedēļas.
No sliktā: ar sportu neesmu nodarbojies jau sen, tāpēc vai vēl sazin kāpēc fiziski un morāli jūtos ļoti slikti.
Vispār es gribēju par grāmatām uzrakstīt.
Vladimirs Jakovļevičs Cvetovs - Rjōandzi dārza piecpadsmitais akmens
Es te jau otro nedēļu slimoju, un, jo tālāk, jo sliktāk. Šobrīd temperatūra ir ap 38, bet pat tad, kad tā ir 37,5, es jūtos tik briesmīgi, ka nevaru izturēt. Visu ķermeni lauž, pagājušajā naktī modos ik pēc stundas, un mocīja murgi. Es pat gribēju tos te pastāstīt, bet aizmirsu. Lieta tāda, ka man slimojot gandrīz nekad nav temperatūras. Es negribu te aizrauties ar mitoloģisko domāšanu, bet pilnīgi iespējams, ka tieši tāpēc es sliktāk panesu pat nelielu temperatūru, kādus 37,5. Iedomāties, kas ar mani būtu pie 39, es pat nespēju. Domāju, ka sajuktu prātā. Es tagad slēdzu iekšā eļļas sildītāju uz pilnu klapi, esmu uzvilcis jaku un reizēm pat apsedzos ar segu, lai nejustu aukstumu.
Es, protams, ārstējos, biju pie ārsta, dzeru antibiotikas, bet acīmredzot infekcija ir īpaši riebīga, pagaidām nevaru to pieveikt. Rīt iešu vēlreiz, droši vien izrakstīs stiprākas antibiotikas vai vienkārši citas, ja reiz šīs nepietiekami pievar infekciju.
Uzreiz nāk prātā neaizmirstamais: "Te ir kaut kādi žogi! Govju kūtis! Mammu, mēs esam ellē!"
