Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

☰

Krima — 15, Inkermanas klosteris

 2012-01-19

Nākamās, pēdējās dienas rītā mēs pamodāmies lietū un vējā. Es nebiju izgulējies, un manas sejas labā puse aizvien vairāk tirpa. Mākoņi pamazām izklīda, bet man kļuva arvien sliktāk: es nevarēju atvērt acis: man šausmīgi gribējās gulēt, viss apkārt bija pārāk spilgts un spieda uz smadzenēm, acis asaroja, galva mēģināja sākt sāpēt (man tā gandrīz nekad nesāp).

Skats caur lietus lāsēm klātu caurspīdīgu plēvi uz izplūdušu cilvēka siluetu zilā jakā, kas stāv ārā blakus sarkanai teltij uz zaļu koku fona.

Lasīt tālāk →