Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

ASV — Par ēdienu

Ja reiz sāku runāt par veikalu, teikšu, ka šeit ir liela sulu un saldējuma izvēle, turklāt ir arī sulas “ne no koncentrāta”. Pēc garšas labas, īpaši man patīk zīmols Simply Grapefruit. Mums maksā padārgi, vietējiem ciešami – kādi 4 dolāri par 2 litriem. Saldējums maksā 5 bakšus par 1.42 litriem. Bieži ir akcijas, kad tas vispār ir divreiz lētāks. Turklāt uzrakstīts viltīgi - “Buy one get one free”. Patiesībā var nopirkt arī vienu, vienkārši cena būs divreiz mazāka.

Gāzētais dzēriens restorānos no automātiem: viņi to taisa uz vietas, pievienojot sīrupu ūdensvada ūdenim. Pēc garšas nepatīkami, šausmīgi atsit hloru. Bet veikalā populārie gāzētie dzērieni maksā dārgi, kaut kur 1.7 dolāri par diviem litriem. Vai 65 centi skārdene no automāta – es dažreiz pērku. Vēl darbā stāv t.s. Vending Machine, tas ir, automāts, kas pārdod čipsus, cepumiņus un šokolādītes. Gļukains devais – dažas pozīcijas neizdod, nākas rīt visādu peanut butter, tas ir, zemesriekstu sviestu. Tas, starp citu, ir ļoti populārs, tradicionāls amerikāņu draņķis – pamēģiniet pie izdevības.

Vēl es te ievērtēju vietējo limonādes brendu, ko ražo kopš 1917. gada – Cheerwine. Neiespaidoja – līdzīgs Dr. Pepper, kura cienītājs es neesmu.  Kolēģis dzer aromatizētu mazkaloriju ūdeni ar zīmolu SOBE Lifewater – lūk, šis būs patīkamāks. Īsāk sakot, gāzētie ir mēsli, sulas rullē.

Kas attiecas uz saldējumu, es jau rakstīju Tviterī, bet atkārtošos: mēs parasti pērkam Bryers. Smieklīgi, bet to ražo tas pats “tualetes” megakoncerns Unilever ar 40 miljardu $ apgrozījumu, tas ir, tējas “Lipton”, Brooke Bond”, ziepju un daudzu citu produktu ražotājs.

Lasīt tālāk →

Atkal esmu atpakaļ

Pagaidām pagaidu režīmā, bet serveri dabūju augšā (otro reizi, hehe).

Pa to laiku, kamēr tas bija nolūzis, aizbraucu uz Arizonu, vēlreiz pavizinājos ar riteni. Vairāk nekas ievērības cienīgs nenotika.

Lasīt tālāk →

Velopārgājiens - ASV, Pavizinājos pa Roli pilsētas apkārtni ar ričuku

Man aizdeva karbona Specialized šosejnieku, un es pavizinājos pa netālo William B. Umstead štata parku. Parks nosaukts Ziemeļkarolīnas štata (kurā es mitinos) gubernatora vārdā. Pārvaldīt gubernators nepaspēja – dabūja sirdstrieku pēc inaugurācijas, slimoja divus gadus un nomira. Kāpēc tāda neveiksminieka vārdā saukt parku, es nesapratu.

Mans velosipēds ne pārāk labi derēja parka grants celiņiem, bet kopumā sanāca neslikti. Celiņi, kurus sauc par bicycle trail, ir ļoti blīvi un labas kvalitātes, tā ka var braukt pat ar šosejnieku. Celiņu parkā nav daudz, pats parks nav īpaši liels, vismaz pēc maniem velo mērogiem. Smieklīgi, ka tad, kad mēs braucam uz darbu ar mašīnu, tas ir jāapbrauc, bet ar ričuku es varētu aizbraukt turp tikai 12 km caur parku. Jāpadomā, cik tas ir reāli. Duša darbā ir, bet mīt no rīta pusstundu ar baiku 7-10 grādu temperatūrā ne pārāk gribas.

Lasīt tālāk →