Mēs te Līgo svētkos aizbraucām uz Baltkrieviju ar riteņiem, tāpēc ar atskaiti par Turciju sanāca pārtraukums. Bet nu esmu vairāk vai mazāk atkal ierindā, tāpēc turpināšu.
Tā kā pašu pirmo dienu kempingu atrast neizdevās, viesnīcu sākām meklēt rajonā netālu no lidostas. Izdevās mums tas ne uzreiz, lai gan stūrmanis pēkšņi atklāja, ka viņa GPS uzrādās “points of interest”, tas ir, viesnīcas un tamlīdzīgi. Morāle – meklējiet iestatījumus, un jūs atradīsiet!
Pirmajā viesnīcā, ko atradām pēc GPS, vietu nebija. Varbūt pat par laimi – viesnīca pēc skata bija diezgan glauna, pat ar akvāriju vestibilā. Iekšā šiverēja cilvēki žaketēs – izskatījās, ka tomēr turki. Savas domas līdz portjē mēs aiznesām praktiski caur diviem viesiem – viens no angļu uz vācu tulkoja, bet otrs no vācu uz turku. Tas, ja mani atmiņa neviļ, kas pavisam reāli var gadīties.
Beigās tomēr aizgājām no turienes, un otro patvērumu ar nosaukumu “Ufuk Otel” atradām jau daļēji ar garāmgājēju palīdzību uz ielas. Mums ieteica angliski un pat krieviski – kā man šķiet, būtu pieticis arī ar pavisam jauniņa turka palīdzību, bet kolēģi izjūt pilnīgi saprotamu ksenofobiju un vēlmi pārbaudīt faktus, tāpēc aizkavējās paklausīties čuvaku krieviski. Kurš, starp citu, pateica to pašu – iet uz leju un pa labi.
