Brīvdienas pavadīju ražīgi – sākumā atkal pētīju chainreactioncycles.com sortimentu. Gribas arī tikt pie siltas veloformas vēsākām dieniņām, bet tie ir vēl simt lati, un tagad to nav. Toties sapratu, ka V-bremžu kluči stiprinājuma ziņā ir savstarpēji savietojami gandrīz visiem baikiem un uzstādīt tos ir vienkārši, tā ka tos arī nopirkšu.
Pēc tam satikos ar viltus panku un anarhistu, bet pēc tam ar viltus buržuju-kapitālistu. Pēdējais manos pierakstos laikam nebija manīts, bet ir man arī tāds čoms. Viltus viņš ir, tāpat kā panks. Kāpēc? Tāpēc, ka, neskatoties uz saviem neokonservatīvajiem (amerikāņu izpratnē) uzskatiem, viņš vēl aizraujas ar klasisko krievu literatūru un glezno ar eļļas krāsām, bet, lūk, vasarnīcu Karību salās viņam nav. Grūti kaut kā nosaukt tādu cilvēku par īstu kapitālistu-buržuju, tāpēc arī viltus.
Lūk, ar viņu mēs aizgājām uz restorānu Ali-baba, kas atrodas pretī kinoteātrim, pie veikala Tabaku nams. Pagaidām kinoteātris mūsu pilsētā ir vienīgais, tā ka te precizējumi nav nepieciešami, taču spriežot pēc ziņām, tirdzniecības kompleksā Ditton Nams gatavojas atvērt modernu multipleksu ar sešām zālēm. Bet kamēr tā nav, izklaides nolūkos nākas staigāt pa sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Iepriekšējā reizē es Ali-babā biju ar panku un ēdu Dolmu. Šoreiz – soļanku un otro ēdienkartes punktu, kas izrādījās gaļa, tāpēc kā garnējumu paņēmu dārzeņus. Soļanka bija visai viduvēja, tiesa gan, par mērenu cenu. Gaļa bija normāla, dārzeņi iepriecināja – to bija daudz dažādu, svaigu un sālītu.
Apkalpošana kaut kā neizraisīja sajūsmu, jo viesmīle bija aizmirsusi multenes “Madagaskara” galveno principu. Tāpēc, kad es ēdienkartē ieraudzīju uzrakstu: “Apkalpošana 5%”, nolēmu papildus dzeramnaudu neatstāt, lai gan man nav ne jausmas, ko šis uzraksts nozīmē. Parasti es dzelžaini atstāju 10%. Vēl es kā baltais cilvēks paņēmu atsevišķu tējkannu ar normālu tēju, nevis iekrāsotu salmu no maisiņa. Tēja bija vāji ievilkta, kā man patīk, jo dzeru to bez cukura. Pie tējas paņēmu lielisku kūciņu, nosaukumu nezinu. Par visu samaksāju ap 8 latiem (15$). Principā savas naudas vērts bija tikai otrais ēdiens un deserts – tēju un soļanku garšīgāk un vieglāk ir pagatavot mājās. To es tieši svētdienas vakarā arī izdarīju – sanāca lieliski. Tikai soļankas vietā man ir superbieza un tumīga vistas zupa – es to nedēļas laikā drusku atšķaidu un ēdu, ko tagad arī izdarīšu.