The beautiful town of Chania is located to north-east, ups, piedodiet, north-west, ups, piedodiet, es gribēju teikt, brīnišķīgā Hanijas pilsēta atrodas un tā tālāk. Ja kāds nesaprata, tas bija rekurzīvs "ups, piedodiet". Ja kāds atkal nesaprata, es neesmu vainīgs, jo pārāk daudz skatos doktoru Hausu, prāts mežģās.
Jebkurā gadījumā, es solīju pastāstīt, kas tad tik nepatīkams ar mums atgadījās pēc Retimnas. Kā zināms, par kaut ko nepatīkamu, dīvainu un pavisam izvirtušu uzzināt vienmēr ir interesantāk, lai gan daudzi tajā neatzīstas. Jo kuru gan interesē kaut kas parasts un veiksmīgs? Tas ir garlaicīgi! (Atkal Hauss lien ārā, šausmas).
Tāpēc es remdēšu jūsu interesi. Lieta tāda, ka tad, kad mēs īrējām mašīnu, Taņai teica kaut ko par to, ka rīt ir "īpaša diena" un benzīnu varēs nopirkt tikai izredzētās degvielas uzpildes stacijās. Principā, kad mēs braucām uz Retimnu, bultiņa rādīja diezgan lielu atlikumu, un tāpēc mēs īpaši neuztraucāmies. (Kas ēd atlikumu, tas ir tīrs un gluds – saskaņā ar poļu parunu). Bet, kad mēs jau taisījāmies no Retimnas uz Irakliju, bultiņa pēkšņi ņipri rāpoja uz leju, kas mūs iedzina nelielā stuporā. "We’ve got a leak!" es gribēju teikt līdzīgi kā helikoptera pilots no pēdējās "Lost" sērijas, bet kaut kas mani atturēja. Droši vien tā bija doma par to, ka mēs iestrēgsim šosejas vidū desmitiem kilometru no viesnīcas, ja steidzami neatradīsim uzpildes staciju. Problēma bija tajā, ka pa ceļam nebija nevienas atvērtas degvielas uzpildes stacijas! Mēs uzmanīgi skatījāmies, esiet par to droši. Nelielā apjukumā mēs apstājāmies pie viena autocentra , kur kundzes gados pasauca jaunu meiteni, kura man ar zināmu nožēlu paziņoja: They’re on strike!
Manā dzimtajā (diemžēl, laikam) krievu valodā tas nozīmē: “Viņi streiko”. Te nu es arī atcerējos, ka pāris rakstos, kurus es virspusēji pārskrēju ar acīm pirms izlidošanas uz Krētu, bija rakstīts, ka streikojoši degvielas uzpildītāji ir vietējais apskates objekts, kaut kas līdzīgs olīvām. Te nu jums varētu gribēties pasmieties, atceroties raslabonu, bet mums, ticiet man, nebija līdz smiekliem. Kāds mums tomēr pateica priekšā, kur atrast strādājošu uzpildes staciju. Principā, varējām iedomāties arī paši, pēc garās automašīnu un motociklu astes, kas rēgojās gar ielu.