Tā, es rakstīšu par Krētu. Ja interesē kādas konkrētas tēmas atklāšana, atstājiet pieprasījumus komentāros, un ne jau nu īsus.
Krēta - tā ir Grieķijas sala, bijusī Mīnojas civilizācijas, vecākās Eiropā, mājvieta. 2600. gads pirms mūsu ēras – tāds senums, ka metas baisi. Pašreizējie krētieši sevi uzskata par grieķiem. Tam viņiem lepnumu vairot nevajadzētu, jo jau Puškins rakstīja Vjazemskim.
Par grieķu likteni ir atļauts spriest tāpat kā par manu brāļu nēģeru likteni, un gan vieniem, gan otriem var novēlēt atbrīvošanos no neciešamas verdzības. Bet lai visas apgaismotās Eiropas tautas fanotu par Grieķiju - tas ir nepiedodams bērnišķīgums. Jezuīti mums sastāstīja par Temistoklu un Periklu, bet mēs iedomājāmies, ka nelietīga tauta, kas sastāv no laupītājiem un bodniekiem, ir to likumīgais pēctecis un to skolas slavas mantinieks. Tu teiksi, ka esmu mainījis savas domas, atbrauktu tu pie mums uz Odesu paskatīties uz Miltiada tautiešiem, un tu man piekristu.
Starp citu, salas iemītnieki vienmēr uzsver, ka viņi tomēr ir krētieši, un ar šo faktu jau var lepoties, jo salinieki vienmēr ir bijuši ņiprāki par kontinenta iemītniekiem. Lūk, kamrads FVL komentāros pie iepriekšējā ieraksta dod vaļā par demokrātiju un principātu, un arī kipriešu karsto dabu piemin, lai arī ne Krētiešu.