Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Hm, nejauši uzdūros kāda cilvēka atskatam par tūrisma braucienu pa Skandināvijas valstīm. Viņš raksta līdzīgi kā es savos atskatos. Arī es esmu bijis Norvēģijā — tur ir ļoti, ļoti forši. Varat palasīt, ja mani ieraksti par ASV pagaidām ir beigušies, bet kaut ko lasīt gribas.
Mans draugs - viltus panks un anarhists (ka tik nepārrakstīties uz antihristu) dzīvo savu fantāziju pasaulē, kurām maz kā kopīga ar reālo pasauli. Viņš vāji apjēdz, kā ir iekārtots kapitālisms, ekonomika, ko vēlas un ko spēj cilvēki, un nemaz nevēlas to zināt. Zināšanas traucētu viņam no sirds ienīst viņam apkārt esošo "bidlu", sapņot par burvju pilīm un dzīvot omulīgā sapņu pasaulē.
Un lai nerunātu tukšu, minēšu piemēru. Vienreiz mēs pamanījām kaķi, kuram ap kaklu bija piesiets kartona konuss. Mans draugs uzreiz sāka sašust par šādu briesmīgu ņirgāšanos par mūsu tuvo draugu un runāt, kādas visas ir bidlas. Es gan viņam pateicu, ka viņš mūžīgi tā reaģē - neiedziļinājies jautājumā, izdara pārsteidzīgus secinājumus. Varbūt par kaķi nemaz neņirgājās, bet gluži pat otrādi. Uz ko draugs man atbildēja, ka viņam "tāpat viss skaidrs" un nav te ko skaidroties. Lieliska pozīcija, lai saglabātu ilūzijas un slimos priekšstatus par pasauli, nestrīdos.
Nākamajā dienā mēs apmeklējām Adler Planetarium, tas ir, Adlera planetāriju, pirmo un vecāko Amerikā.
Izskatās tas kā seno šumeru tempļa un SETI teleskopa krustojums. Jūs nezināt, kā izskatās seno šumeru templis, bet jo labāk – neviens mani neapgāzīs.
Kas zina, no kurienes ir šī bilde, var paņemt no plaukta pīrādziņu