Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Nu gan

Winamp tagad ir junkware. (Ietver kaut kādu nevajadzīgu papildu programmu)
Nu gan laiki pienākuši.

Lasīt tālāk →

Чух-чух-чух

Знаете как я вчера домой добирался?
Пришёл на ж/д вокзал. Узнал, что билетов на экспресс нет. Купил на вечерний дизель для мазохистов. Пошёл на перрон. Узнал, что на экспресс есть стоячие места в тамбуре. Залез в вагон. Стоя в тамбуре, размахивал билетом на вечерний поезд и всем предлагал его подарить. Никто не соблазнился. Мимо проходила знакомая девушка по имени Бетти Алиса Берга Андерсон. Предложил ей билет. Не захотела, ушла. Вернулась, предложила сдать его обратно в кассу. Отдал ей билет. Поезд тронулся. Проводница предложила отдать ей билет на дизель и доплатить. Удивился. Сказал, что у меня его уже нет. Удивилась.
Сидел в тамбуре в ступеньках, читал брошюрку Pervasive Computing от IBM. Там пишут, что процессоры будут везде. И в унитазах тоже. Они будут договариваться с вашей попой, какой объём экскрементов поступит. Не впечатлило.

Lasīt tālāk →

Viskautkas

Nu ko, līdzdalībnieki. Es te aizšāvu uz Rīgu, parunāju ar zinātnisko vadītāju. Uzrakstīt maģistra darbu, spriežot pēc visa, nav paspējis neviens no deviņiem cilvēkiem manā grupā. Tagad aizstāvēsimies pēc gada. Iepriekšējo lafu ar aizstāvēšanos rudenī un ziemā atcēla. Lai gan, meloju, viens varonis tomēr nepadevās vispārējam neprātam - tas ir Jura. Ārkārtas ģimenes apstākļu dēļ viņam par visām varītēm vajadzēja tikt galā ar unīti, un viņš pabeidza rakstīt maģistra darbu tieši vilcienā. Leģenda vēsta, ka Bils Geitss pabeidza rakstīt savu pirmo nozīmīgāko programmu lidmašīnā, pa ceļam uz tikšanos ar kompānijas MITS pārstāvjiem. Darījums noslēdzās veiksmīgi, un pēc gada Bils Geitss pameta studijas Hārvardā, lai dibinātu Microsoft. Tā ka Juram ir liela nākotne - viņš taču pat pabeigs unīti, atšķirībā no neizglītotā Bila.
Paņēmu līdzi fotiķi, lai Rīgu pabildētu, bet neko interesantu neieraudzīju. Varbūt tas karstuma dēļ - briesmu lietas, kojās vispār kā cepeškrāsnī.
Un vēl es noskaidroju, ka manas nejaušās piezīmes lasa draugi no reālās dzīves, kas ir patīkami.
Bet lai jums nebūtu garlaicīgi, lūk, jums Valeričs, Jura un suns, kurš sešos no rīta nez kāpēc pavadīja uz Rīgu aizbraucošo vilcienu. Bet Valeričs ir tieši tas, kuru es ne reizi vien šī žurnāla lapās esmu apsaukājis par robotu-terminatoru par izciliem nopelniem apmulsināšanas jomā.

Priekšplānā liels aitu suns ar izkārtu mēli, aiz viņa smaida divi vīrieši: viens ar gariem matiem melnā apģērbā, otrs brillēs un gaišzilā jakā. Darbība norisinās uz ielas ar zaļiem kokiem un gaišu ēku fonā.
Valeričs, Jura un suns

Lasīt tālāk →