Mamma aizbrauca uz Horvātiju sauļoties, un es baroju tēti un sevi. Burtiski katru dienu gatavoju dažādus ēdienus. Gan spirālveida makaronus un spageti, gan garos un īsos rīsus un krabju nūjiņu salātus, un šokolādes sieriņus un karstmaizes ar izkusušu sieru un persiku, brūkleņu un kliju jogurtus un vistas kājas ar frī kartupeļiem un vienkārši ceptiem kartupeļiem un siļķi "matjes" vai ķilavas ar vārītiem kartupeļiem un šokolādes, medus un karameļu auzu pārslas ar pienu un gurķu un tomātu salātus ar olīveļļu un kāpostu un burkānu salātus ar majonēzi un poļu ābolus "Champion" un greipfrūtus, kas bija palikuši no seniem laikiem un grūbas ar ceptu desu un marinētus gurķus un svaigus un skābētus kāpostus un auksti kūpinātu desu sviestmaizēs un doktordesu arī, un saldskābo maizi un "ķieģelīti" un balto "Zelta gabaliņu" vai "Pelnrušķīti" un melno rudzu maizi un pat zupu vārīju — sākumā rīsu, pēc tam makaronu, tad kāpostu zupu, un šodien izvārīju BORŠČU milzīgā katlā 7 porcijām!
Lūk, cik es kruts!
Lasīt tālāk →