Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Nākamajā dienā mēs beidzot devāmies plānotajā braucienā, pareizāk sakot, peldējumā. Tas maksāja 25 eiro no cilvēka, un par šo cenu mūs vajadzēja aizgādāt uz «Desert Island», kas izrādījās ne tik ļoti tuksnesīga, un uz otru salu, kura it kā esot apdzīvota, bet patiesībā bija ārkārtīgi pamesta. Kā tas cilvēku valodās bieži mēdz būt, pakaļu pa priekšu, viss otrādi.
Te nu notikumu dalībnieki man paziņoja, ka esmu visu saputrojis, un uz Luli un Praja de Mariņu mēs braucām dažādās dienās. Tas noteikti tā arī ir, bet kurš gan pēc desmit gadiem zinātu, kā tur bija patiesībā? Blogs, lai arī efemēra lieta, tomēr ir rakstiska liecība, bet cilvēka atmiņa ir tik neuzticama, ka uz to paļauties ir smieklīgi.
Saputroju es tāpēc, ka fočikos ir iestatīts atšķirīgs laiks, man ir grūti sašķirot bildes, un no tā arī problēmas ar hronoloģiju.
Portugālē ēkas bieži ir nobružātas, bet tas tām tikai piedod šarmu.
Ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš mēs ceļojam, un pat ar fotogrāfijām es nevaru ideāli atjaunot hronoloģiju. Tāpēc šis raksts būs nedaudz juceklīgs, bet foto es atšķaidīšu ar visādiem noderīgiem faktiem par valsti.
Mēs devāmies pastaigāties pa Fuzetas pludmali, lai apskatītos, kas un kā ir tepat, blakus.
