Sen neesmu ņēmis rokās šašku! Remonts pabeigts, darbā nedaudz noskaidrojies, jūtos daudzmaz labi, varu arī pamēģināt.
Jo vairāk tādēļ, ka vietu, kur turpināt, to pašu klifhengeru, es izvēlējos veiksmīgi. Lai arī jūs zinātu, par ko ir runa, atgādināšu, ka iepriekšējā epizode beidzās ar strauju melnā džipa kustību Friday Happiness Pizza Party virzienā. Man pašam personīgi nedaudz negaidīts izrādījās jaunums, ka šī ballīte notiek ārā, turklāt vēl kalnos, kur naktī var būt diezgan auksti. Kas tas par burziņu, man bija tikai pati vispārīgākā saprašana — it kā reivs, un it kā tur cepot picas, ja paspēj laikā. Par laimi, mēs ieradāmies tieši laikā — ap kādiem desmitiem, droši vien. Uzreiz var manīt, ka vietiņa ir topā — turpat blakus pat ātrā uzmetienā noparkoti desmitiem auto, taču skatuvju troksni un gaismas no stāvvietas nedzird, tātad auto desa stiepjas gar ceļu vēl tālāk. Tā arī izrādījās, turklāt vēl piedevām nācās rāpties kalnā, lai nokļūtu pie vārtiem.
Mini-festa teritorija atrodas pakalnos, un būtībā tur tādā kā komunā dzīvo neo-hipiji. Atbraukt uz turieni dzīvot un brīvprātīgi pastrādāt nav grūti, šim nolūkam bezpeļņas tusiņam, kas to visu organizē, ir mājaslapa fridayhappiness.org.
Pie vārtiem mūs gaidīja lūk šāds smieklīgs uzraksts, un pat ne viens vien.
