Gribējās pavadīt kādu laiku siltajās zemēs, kad pie mums Latvijā
totāls snieglietus pārvēršas pretīgā draņķī un dzeloņains vējš
atgādina, ka mēs tomēr esam Ziemeļeiropa. Vēlme brieda sen, bet
plāni - krietni lēnāk. Ceļot vienam ir diezgan bēdīgi: nav kam
karināt makaronus uz ausīm, nav ar ko dalīties vau-faktorā, un arī daudzgalvaina
hidra, kā zināms, ir daudz labāka par nožēlojamu, vientuļu primāta smadzeni, pat
ja to pastiprina Google mašīnsaprāts.
`
Pārdomas noveda pie tā, ka tika nopirktas biļetes uz Portugāli, turklāt
kopsummā veseliem 6 cilvēkiem. Ceļot sešatā - tas vēl ir tas piedzīvojums,
kā izrādījās. Principā tas ir sagaidāms, bet, kad nezini, kur
pakaisīt salmus, tik un tā pārsteidz nesagatavotus.
Šoreiz es nolēmu nestrādāt attālināti, bet vienkārši paņemt atvaļinājumu uz divām
nedēļām, draugi paņēma biļetes uz trim.
Kas attiecas uz grūtībām, tās uzreiz bira pār mums, kā janvāra krusa pār Daugavpili.
Jāsāk ar to, ka es biju uzsācis remontu, un, atceroties, kā tas ir – dzīvot tam blakus, kad tas notiek, nolēmu uz šo laiku viltīgi notīties no mājām. Dabiski, ieplānot un nopirkt visus materiālus iepriekš neizdevās, lai gan celtnieki arī atstiepa tieši tonnu špakteles un izlīdzinātāja uz manu piekto stāvu. Tomēr tieši ceturtdien, kad man jau vajadzēja braukt uz Rīgu, no Polijas atveda 240 kilogramus korķakoka plākšņu, un tā vietā, lai gatavotos braucienam un strādātu, es un celtnieks stiepām brūnos, caurumainos blokus augšā. Plāksnes drupās kā mana dzīve pēdējo trīs gadu laikā, bet es kārtējo reizi iedomājos, ka, neskatoties uz to, ka dzīvoju ķep-ļep, kaut kā nebūt un daru lietas šķībi un greizi, kaut ko es tomēr daru. Pārāk bieži cilvēki vienkārši nedara neko, jo nekādi nespēj saņemties. Starp citu, šī tēma tagad ir topā zem nosaukuma MVP, minimal viable product, ko slavenu padarīja grāmata Lean Startup.
Bet atgriezīsimies tomēr atpakaļ pie mūsu tripa grūtībām. Pirmkārt, sešiem cilvēkiem īrē jāņem minibuss, nevis parasts auto. Pat parastam auto dažās valstīs obligāti prasa kredītkarti, piemēram, Spānijā. Portugālē ir vienkāršāk, bet minibusam tik un tā vajag kredītkarti. Visi mani draugi pret kredītiem izturas ar aizdomām, tāpēc to nācās pasūtīt.
