Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

☰

Atbildes Paņuškinam

 2012-10-24

Flašmobs. Kādreiz senāk uzrakstīju, tomēr nolēmu publicēt.


1. Ko jūs darāt, kad jums ir bail? Nu, lidmašīna krīt gaisa bedrē, sākas artilērijas apšaude, holēras epidēmija... Es tādos gadījumos veicu saprātīgus, bet pilnīgi nepietiekamus pasākumus (piesprādzēju drošības jostu, paslēpjos ierakumā, mazgāju rokas), bet pēc tam lūdzos. Bet ko jūs darāt?

Man bieži ir bail bez iemesla, tāpēc esmu kaut kā pieradis (lai gan pierast pie tā nevar). Pārliecinu sevi, ka pamata baidīties nav, ja jau neko nevar darīt, un tās vienkārši ir manas nepilnīgās smadzenes, kas izdomā sev bailes tādu iemeslu dēļ, kuru realitātē nav.

2. Vai jūs negribat nemirstību? Vai arī gribat, bet cerat to sasniegt ar pragmatiskām metodēm, tādām kā, piemēram, jaunas medicīnas tehnoloģijas? Vai arī gribat, bet zināt, ka tas nav sasniedzams, tāpēc nav ko tērēt laiku?

Lasīt tālāk →

Islande — 22, 10. diena — kempings pie Strandarkirkja

 2012-10-22

Nē, mūsu tradīcija netika lauzta. Jā, brīnums notika. Jā, es pārāk bieži izmantoju vārdu “brīnums”. Nē, es nepārstāšu.

Brīnums nebija tajā, ka kempings bija izcils, ar karsto ūdeni un elektrību, bet gan tajā, ka pirmo un vienīgo reizi tas bija BEZMAKSAS. No kurienes tāda laiktelpas kontinuuma fluktuācija, jūs pavaicāsiet?

Lasīt tālāk →

Īslande — 23, 11. diena — nāves tvēriens

 2012-10-22

Liktos jau, ka te nu tas ir — viss. Grūtības un mocības palikušas aizmugurē, braukt vairs nav atlicis daudz, laikapstākļi lieliski, priekšā – Reikjavīkas nakts un dienas dzīve, sex, drugs & rock’n’roll.

Bet nē, skarbā novada nāves tvēriens neatlaiž. Vējš sejā ir tādā spēkā, ka diez vai iespējams stundas laikā nobraukt 10 kilometrus. Nogurums, kas uzkrājies divu nedēļu laikā, pēkšņi uzvēlās ar visu savu smagumu. Ainava vairs neiedvesmo: vai nu tā ir pārāk vienveidīga, vai nu jau ir apnicis priecāties par dabu, vai arī monotonā mīšana pret vēju pārāk nomāc nomocīto prātu.

Lasīt tālāk →