Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Limbiskā sistēma vispār lielāko daļu visu jautājumu izlemj mūsu vietā :-)
https://www.gorod.lv/novosti/161161-issledovanie-pokazalo-pochemu-vyigrav-sorevnovanie-chelovek-vskidyvaet-ruki
"Kas nemīl mežā būt
Un nemīl zāles smaržu
Tam es došu pa seju
Un teikšu, ka viņam nav taisnība".
https://web.archive.org/web/20120717010045/https://www.grani.ru/Culture/essay/rubinstein/m.199009.html
Iepriekšējās dienas vakarā mēs nedaudz padiskutējām, kā lai tā tiekam kalnos, lai atkal neuzdurtos sniegam. Iepriekšējais plāns bija apbraukt Durmitoram apkārt, bet izredzes iegūt trekinga pārgājienu velobrauciena vietā bija lielākas kā jebkad.
Mēs izbraucām vakarā no Hercegnovi, un man par pārsteigumu aizripinājām uz Podgoricu. Tā ir Montenegro galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni 150 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā ir gandrīz trešdaļa no valsts iedzīvotājiem, situācija diezgan līdzīga Latvijai un Rīgai, kā arī Islandei un Reikjavīkai.
Neko īpaši interesantu galvaspilsētā mēs neierudzījām. Paēdām saldējumu, padzērām svaigi spiestas sulas. Dūmers iepriecināja uz diskotēku steidzošās jaunās glamūrīgās cacas ar saviem koši sarkanajiem velošortiem. Andrejs, cerams, papriecājās, jo ļoti gribēja nokļūt Podgoricā, kas viņam arī izdevās. Tieši tāpat kā ar jūru.
