Pēc klausītāju pieprasījuma pastāstīšu, kā es nokļuvu Marokā. Nav noslēpums, ka mana veselība pēdējos divos gados atstāj daudz ko vēlēties. Projekta ietvaros, izmēģinot dažādas ezotēriskas un ne gluži tādas metodes tās uzlabošanai, es nolēmu rīkoties tāpat kā daudzi ievērojami literārie darbinieki pirms manis. Proti – aizlaist "uz ūdeņiem", manā gadījumā – okeāna ūdeņiem. Es meklēju vieglākos ceļus. Pats vieglākais izrādījās variants pievienoties drauga čomam. Tas jau daudzus gadus ziemas laikā pamet mūsu stindzinošo malu un kopā ar sievu un dēlu dodas uz Āfrikas kontinentu, Marokas karalisti.
