Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Baltkrievija — 2, atkal Braslavas rajonā un velotrenažiera iegāde

Pašās vasaras beigās mēs vēlreiz pabijām Braslavas rajonā, jau citā sastāvā. Redzējām milzīgu 🍫 "Spartak", puskilo un kilograma variantos. Pat ⛽️ pie iebrauktuves tas ir. Pēc tam iegājām tajā pašā safari parkā, pablenzām uz 🐻🐰🐱🐑🐗🐎. Pludmalē pie pilsētas parunājāmies ar vietējiem. Sākumā it kā viss normāli, bet pēc tam viņi pēkšņi pārmetās uz viltīgo NATO, kas viņiem neļauj dzīvot. Tas man deva impulsu atvadīties, jo tāpat jau bija vēls. Un vēl beigās negaidīti aizbraucām uz Dpili no robežas saviem spēkiem, un rezultātā nomaucām veselus 100km. Domāju, ka šogad ir šanss atkārtot. Turklāt ne tikai ir kompānija un auto, bet es vēl arī neizturēju sociālo spiedienu un pasūtīju sev direct drive treineri velosipēdam.

Tas ir tāds verķis, kurā tu ieliec savu velosipēdu bez aizmugurējā riteņa (treinerim ir savs "pseidoritenis"). Pēc tam televizorā ieslēdz speciālu programmu (spēli?), kurā ar savu baiku braukā pa uzzīmētiem kalniem un lejām. Šajā virtuālajā pasaulē vizinās arī citi riteņbraucēji, tostarp tavi draugi, un jūs varat uzmīt kopā, gluži kā dzīvē. Tiesa, cik esmu jautājis, pagaidām neviens negrib, tāpēc man tas ir ➕ apšaubāms.

Vēl, kad virtuālajā ⛰ minies, treineris pretojas, lai tev būtu grūtāk, bet kad no kalna — palīdz. Skaidrs, ka tur ir gan sacensības, gan visādas uzkūdīšanas, lai piespiestu tevi vairāk braukt un kļūt veselīgākam. Tādas štelles mūsdienās ir plaši pazīstamas tiktoka, instas un feisbuka veidolā kā uzmanības ekonomika. Par laimi, treniņu apkos tu maksā ar reālu 💰💰💰, nevis skatoties reklāmas. Rezultātā nekādu ļaunumu no tā, ka šī softa autori spaida tavas dopamīna podziņas, es neredzu, viens vienīgs labums.

Treniņu platformas mēdz būt dažādas, un stanki ar tām savienojas universālā veidā, tāpēc es nopirku lētāku Zwift Hub. Tas maksā mazāk par analogiem, ar aprēķinu, ka tu nopirksi abonementu un katru mēnesi piķosi autoriem, tādējādi kompensējot šo gandrīz dotēto produktu. Šī koncepcija ir pazīstama kā "Gilette princips". Domāju, jaunajai paaudzei acīmredzami tuvāka būs paralēle ar spēļu konsolēm, kur tu nopērc konsoli zem pašizmaksas, lai pēc tam atdotu bagātību par licencētām spēlēm.

Lasīt tālāk →

Baltkrievija — 2, atkal Braslavas rajonā un velotrenažiera iegāde

Pašās vasaras beigās mēs paviesojāmies Braslavas rajonā vēlreiz, jau citā sastāvā. Redzējām milzīgu 🍫 "Spartak", puskilo un kilograma variantos. Pat ⛽️ pie iebrauktuves tas ir. Pēc tam iegājām tajā pašā safari parkā, pablenzām uz 🐻🐰🐱🐑🐗🐎. Pilsētas pludmalē papļāpājām ar vietējiem. Sākumā it kā norm, bet pēc tam viņi pēkšņi pārmetās uz viltīgo NATO, kas viņiem neļauj dzīvot. Tas man deva impulsu atvadīties, jo tāpat jau bija vēls. Un vēl negaidīti beigās no robežas devāmies uz Dpili paši saviem spēkiem un beigās nomaucām veselus 100km. Domāju, ka šogad ir izredzes atkārtot. Ne tikai tādēļ, ka ir kompānija un auto, bet vēl arī tāpēc, ka neizturēju sociālo spiedienu un pasūtīju sev direct drive trenažieri velim.

Tā ir tāda uzparikte, kurā tu iestiprini savu riteni bez aizmugurējā riteņa (trenažierim ir savs "pseidoritenis"). Pēc tam televizorā ieslēdz speciālu programmu (spēli?), kurā ar savu baiku vizinies pa uzzīmētiem kalniem un lejām. Šajā virtuālajā pasaulē minas arī citi velosipēdisti, tostarp tavi draugi, un jūs varat uzmīt kopā, gluži kā dzīvē. Tiesa, cik esmu jautājis, pagaidām neviens negrib, tā ka man šis ➕ ir apšaubāms.

Lasīt tālāk →

Baltkrievija — 1, pirmā vizīte

Braucieni uz Baltkrieviju ar velosipēdiem

Par Šveici un Ungāriju es jau rakstīju, atliek Baltkrievija.

Uz turieni mēs braucām ar 🚲 divas reizes, vienu pēkšņi, bet otru apzinātāk. Robežu velosipēdisti šķērso bez rindas, kas priecē, bet tik un tā process ir tālu no ideāla. Uz kuru būdiņu iet, un kā to izdarīt bez rindas - ne sūda nav skaidrs. Pase 🛂 jādod bez ieliktnīšiem un vāciņa, lai nedotu kukuļus. Starp citu, interesants jautājums. Vai Latvijā vēl dod kukuļus ceļu 👮‍♀️👮‍♂️? Ja zināt, ierakstiet komentāros.

Lasīt tālāk →