Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Baltkrievija — 2, atkal Braslavas rajonā un velotrenažiera iegāde

Pašās vasaras beigās mēs paviesojāmies Braslavas rajonā vēlreiz, jau citā sastāvā. Redzējām milzīgu 🍫 "Spartak", puskilo un kilograma variantos. Pat ⛽️ pie iebrauktuves tas ir. Pēc tam iegājām tajā pašā safari parkā, pablenzām uz 🐻🐰🐱🐑🐗🐎. Pilsētas pludmalē papļāpājām ar vietējiem. Sākumā it kā norm, bet pēc tam viņi pēkšņi pārmetās uz viltīgo NATO, kas viņiem neļauj dzīvot. Tas man deva impulsu atvadīties, jo tāpat jau bija vēls. Un vēl negaidīti beigās no robežas devāmies uz Dpili paši saviem spēkiem un beigās nomaucām veselus 100km. Domāju, ka šogad ir izredzes atkārtot. Ne tikai tādēļ, ka ir kompānija un auto, bet vēl arī tāpēc, ka neizturēju sociālo spiedienu un pasūtīju sev direct drive trenažieri velim.

Tā ir tāda uzparikte, kurā tu iestiprini savu riteni bez aizmugurējā riteņa (trenažierim ir savs "pseidoritenis"). Pēc tam televizorā ieslēdz speciālu programmu (spēli?), kurā ar savu baiku vizinies pa uzzīmētiem kalniem un lejām. Šajā virtuālajā pasaulē minas arī citi velosipēdisti, tostarp tavi draugi, un jūs varat uzmīt kopā, gluži kā dzīvē. Tiesa, cik esmu jautājis, pagaidām neviens negrib, tā ka man šis ➕ ir apšaubāms.

Vēl, kad virtuālā ⛰ minies, trenažieris pretojas, lai tev būtu grūtāk, bet kad no kalna - palīdz. Saprotams, tur ir gan sacensības, gan visādas uzkūdīšanas, lai piespiestu tevi vairāk braukt un kļūt veselākam. Šādas uzpariktes mūsdienās ir plaši pazīstamas tiktoka, instas un feisbuka veidolā kā uzmanības ekonomika. Par laimi, treniņu apkos tu maksā ar reālu 💰💰💰, nevis skatoties reklāmas. Kopumā nekādu ļaunumu no tā, ka šī softa autori spaida tavas dopamīna podziņas, es neredzu, viens vienīgs labums.

Treniņu platformas ir dažādas, un stanki ar tām savienojas universālā veidā, tāpēc es nopirku mazāk dārgo Zwift Hub. Tas maksā mazāk par analogiem, rēķinoties ar to, ka tu nopirksi abonementu un katru mēnesi piķosi autoriem, tādējādi kompensējot gandrīz vai dotētu produktu. Šī koncepcija ir pazīstama kā "Gilette princips". Domāju, jaunajai paaudzei acīmredzami tuvāka ir paralēle ar spēļu konsolēm, kur tu pērc konsoli zem pašizmaksas, lai pēc tam atdotu veselu bagātību par licencētām spēlēm.

Lasīt tālāk →

Baltkrievija — 1, pirmā vizīte

Par Šveici un Ungāriju es jau rakstīju, atliek Baltkrievija.

Uz turieni mēs braucām ar 🚲 divas reizes, vienu reizi pēkšņi, bet otru — daudz apzinātāk. Robežu riteņbraucēji šķērso bez rindas, kas priecē, bet process tik un tā ir tālu no ideāla. Uz kuru būdiņu iet un kā to izdarīt bez rindas - ne sūda nav skaidrs. Pase 🛂 ir jādod bez ieliktņiem un vāciņa, lai nedotu kukuļus. Starp citu, interesants jautājums. Vai Latvijā vēl dod kukuļus ceļu 👮‍♀️👮‍♂️? Ja zināt, ierakstiet komentāros.

Lasīt tālāk →

Itālija, atmiņas par e-MTB braucienu un baismīgo kritienu no elektrobaika

Domāju pastāstīt par 2022. gadu pa punktiem, bet pirmais punkts ir aizliegts, jo 📃 NDA (neizpaušanas līgums).

Domāju gan, ka es bez problēmām varu uzrakstīt, ka strādāju ar visādiem moderniem mākoņu štruntiem dalītajām sistēmām, tipa CosmosDB, Azure ServiceBus, IBM MQ. Skaidra lieta, visa šī figņa ir vai nu ☁️, vai Kubernetē. Vēl ir skaidrs, ka lielākajai daļai manu lasītāju šie vārdi ir kā ķīniešu ābece, tāpēc es labāk pāriešu pie nākamā punkta.

Lasīt tālāk →