Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Sapnis

Tā kā mans iepriekšējais sapnis izraisīja tādu ažiotāžu, padalīšos ar šodienas.

Man sapņojās, ka olimpisko spēļu noslēguma svinībām vienu no labākajiem atlētiem (šķiet, peldētāju Felpsu) nolēma palaist kosmosā. Šim nolūkam nez kāpēc izvēlējās kaut kādu lielu salu, vai nu Sicīliju, vai Kipru. Katrā ziņā uz salas bija divas senas pilis, kas piederēja turīgiem aristokrātiem, un kāda noslēpumaina iemesla dēļ vērot palaišanu visērtāk bija tieši no tām.

Kostja Kaļiņins iedeva man portāla atslēgu, kas ļāva pārcelties uz vienu no pilīm. Nokļuvu es taisnā ceļā guļamistabā un baigi raustījos, ka mani pieķers, jo esmu te uz putna tiesībām. Tā arī notika, taču mani atrada mana un Kostjas tēta kolēģis, un viņam bija pilnīgi vienalga, ka es te tusējos.

Ar ko beidzās palaišana, vēsture klusē.

Lasīt tālāk →

Грандиозные сны

Недавно снились грандиозные сны про космические станции и населённые солнечные системы и злобых пришельцев, которые хотят их уничтожить, потому что проигрывают нам в настольную игру.

Поэтому мы двинулись предупредить. Президент одной такой системы внимательно меня выслушал, а потом заявил: ”Эх,а не ввернуть ли нам по бутербродику со свежим сыром и зеленью!”. Я удивился, но перечить не стал.

Lasīt tālāk →