Digitālais klaidonis

Sapņoju, ka būs skolas izlaidums, bet vispirms jāiziet veselības pārbaude. Es, kā man tagad ierasts, piecēlos pulksten 11, paēdu, un, kamēr sataisījos, jau bija divi dienā. Bet izlaidums ir četros, lūdza ierasties stundu iepriekš, jo vēl taču vajag laiku pārbaudei!
Iekāpu jaunajā 4. tramvajā (nav ne jausmas, no kurienes un uz kurieni tas iet). Kad atbraucu, mani uzreiz sāka strostēt. Sak, visi jau ir autobusā, un es vienīgais kavēju. Iegāju ēkā, kur pārbauda veselību, paprasīja ID karti. Es viņiem iedodu - izrādās, nav manējā. Kaut kā nejauši biju paņēmis svešu, uz Džona vārda. Par laimi, manējā bija turpat blakus.

Nez kāpēc pajautāja, vai ir epilepsija. Es atbildēju, ka tikai fibromialģija. Māsiņa paņēma ID karti, sāka kaut ko noformēt, bet man pateica iekšā neiet un gaidīt ārā. Es gaidīju, kamēr apnika. Mēģinu ieiet, bet pie ieejas (nevis pie durvīm, bet pie pašas ieejas) interfeiss pārslēdzās uz ķīniešu valodu, un gaisā karājas izvēlne. Nekādi nevarēju pārslēgt atpakaļ uz angļu valodu, tā arī neiegāju. Tajā laikā pamanīju, ka iekšā ieskrēja Makss D. Viņš bija nedaudz putās, jo nokavēja vēl vairāk par mani. Pēc kāda laika izskrēja ārā ar triumfu, priecīgs, ka visu noformējis un var iet uz autobusu. Īstenībā Makss nav mans klasesbiedrs, bet gan kursabiedrs no RTU.

Lasīt tālāk →

Lidojam

Lasīt tālāk →

Šodien nosapņoju, ka esmu slepus iefiltrojies blēžu un krāpnieku ģimenē-bandā, aizstājot ģimenes tēvu.
Kā grupas Flёur dziesmā "Formalīns":

*Viņa peld formalīnā, līniju nepilnība,
Kustas pakāpeniski.
Man ir viņas seja, viņas vārds, džemperis tikpat zils,
Neviens nepamanīja nomaiņu.

Lasīt tālāk →