Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

☰

Šveice — 4, solo pārgājiens uz Štoosu: no Klingenštoka uz Fronalpštoku, mākslīgais intelekts

 2022-09-15

Katru dienu piepumpēts ar svaigām, lieliskām emocijām, es nez kāpēc izlēmu, ka tā tas turpināsies arī tālāk. Es zināju, ka mums bija plāns apmeklēt Aleča ledāju, bet tas bija atkarīgs no pārējās komandas iespējām. Dažus pilsoņus bija iesūcis darbaholisma purvs, un tāpēc mēs gaidījām piemērotu brīdi. Gariks ik pa laikam pieminēja, kā viņš pagājušajā reizē aplauzās ar haikiem savu draugu neparedzamības dēļ. Tāpēc es nodomāju, ka šoreiz mēs pilnīgi noteikti iesim pārgājienā. Es vienmēr priecājos aizlaist pie dabas, ja veselība atļauj, man trulot mājās nav nekādas vajadzības. Tāpat man maz kas sagādā prieku, un labāk, lai kājas un rokas ir nodarbinātas. Un te vēl neparedzamie Šveices laikapstākļi it kā bija mums labvēlīgi.

Tāpēc pusnaktī no Garika saņemtā vēsts, ka rītdienu (otrdienu) viņš izlaidīs, man kļuva par negaidīti nepatīkamu ziņu. Kā tas bieži gadās, ceļojumā vienoties nav tik vienkārši. Jo īpaši tad, kad jau iepriekš plāni bija ļoti neskaidri un dalībnieku daudz. Tomēr es biju ļoti vīlies. Es jau biju noskaņojies haikam un zināju, ka saskaņā ar prognozi tālāk laikapstākļi kļūs tikai sliktāki. Ienāca prātā "Cherchez la femme", bet ko tur padarīsi. Es pievienojos ceļojumam pēdējā brīdī, un ne jau man izvirzīt noteikumus un prasības. Ja kāds grib kādu laiku patusēt atsevišķi, tās ir viņu tiesības. Žēl tikai uzzināt par to tik vēlu, jo citādi varēja jau laikus apdomāt solo izbraucienu. Es arī neesmu nekāds plānošanas meistars, bet dažreiz man šķiet, ka, salīdzinot ar daudziem cilvēkiem uz šīs planētas, esmu vienkārši guru. Tiesa, maksa par to ir bieža trulošana telefonā tā vietā, lai priecātos par apkārtni. Būtu labi šādas lietas darīt iepriekš, bet tas noteikti nav savienojams ar manām koncentrēšanās spējām, kuras vēl vairāk pasliktina zāles un hroniskās slimības.

Lasīt tālāk →