Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Aizgājām gulēt pusdivos, piecēlāmies 7. Ja nu kāds nezina, starptautiskajiem reisiem reģistrācija sākas divas stundas pirms izlidošanas, un lidosta stingri iesaka tā arī ierasties – krietni laicīgi. Principā viss atkarīgs no rindu un pārbaužu daudzuma. Mēs lidostā parādījāmies agri, tāpēc īsinājām laiku, notiesājot maizītes, kas ceļam bija sasmērētas vesela kaudze. (Kas to izdarīja, neteikšu, lai nekļūdītos, turklāt jūs tāpat nevienu vēl nepazīstat).
Šajā daļā būs runa par visādiem sagatavošanās sīkumiem, tāpēc to lasīt arī vēl nav obligāti.
Svētdienā pirms lidojuma nedēļas es aizbraucu uz centru, kur nodevu baiku sīkam remontam. Lieta tāda, ka man krakšķēja pedāļi. Velomeistars no “Trek” paslinkoja iedziļināties, teica, ka tas viss sēdekļa stutes un netīrumu dēļ krakšķ (tā patiešām bieži gadās) un ka viņš to esot notīrījis. Labais pedālis krakšķēt nepārstāja, tāpēc nācās iet uz Hawaii Express, kur strādā manas kolēģes Svetas brālis vārdā Romualds. Lai gan vēl skolnieks, savu lietu viņš zina – bez jebkādiem ievadiem uzreiz piedāvāja nomainīt pedāļus, tiklīdz izdzirdēja krakšķus. Pat ja tam nebija nepieciešamības (kas gan diez vai), man svarīgāks ir ejošs vels, nevis skopošanās dēļ 8 latiem par pedāļu nomaiņu un detaļu. Vēl es paņēmu 5 rezerves spieķus, jo tie atšķiras pēc garuma un mūsu komandas mehāniķis nevarētu paņemt manam velam vajadzīgos.
Kā jau parasti tas gadās, par ko tieši rakstīt, man nav ne jausmas. Tāpēc katras piezīmes sākumā es precizēšu, par ko tā ir.
Tātad, sākumā visāda tehniski birokrātiska informācija. Lapas, kurās mēs vienojāmies par braucienu, atrodas īpašā sadaļā. Turpat ir arī nelielas diskusijas komentāros.
Я вернулся. В Турции круто. Вместо написания отчёта целый день читал интернет – соскучился.