Digitālais klaidonis

Atsūtīja e-pastu tie nolādētie kopirasti, saucas COPYTRACK. Par bildi blogā, 2016. gada postu, grib 2200 eiro, maitas. Tā vien gribējās atbildēt "GFY", bet noturējos.

Lasīt tālāk →

Solo pārgājiens uz Štoosu

Katru dienu piepumpēts ar svaigām, lieliskām emocijām, es nez kāpēc izlēmu, ka tā tas turpināsies arī tālāk. Es zināju, ka mums bija plāns apmeklēt Aleča ledāju, bet tas bija atkarīgs no pārējās komandas iespējām. Dažus pilsoņus bija iesūcis darbaholisma purvs, un tāpēc mēs gaidījām piemērotu brīdi. Gariks ik pa laikam pieminēja, kā viņš pagājušajā reizē aplauzās ar haikiem savu draugu neparedzamības dēļ. Tāpēc es nodomāju, ka šoreiz mēs pilnīgi noteikti iesim pārgājienā. Es vienmēr priecājos aizlaist pie dabas, ja veselība atļauj, man trulot mājās nav nekādas vajadzības. Tāpat man maz kas sagādā prieku, un labāk, lai kājas un rokas ir nodarbinātas. Un te vēl neparedzamie Šveices laikapstākļi it kā bija mums labvēlīgi.

Tāpēc pusnaktī no Garika saņemtā vēsts, ka rītdienu (otrdienu) viņš izlaidīs, man kļuva par negaidīti nepatīkamu ziņu. Kā tas bieži gadās, ceļojumā vienoties nav tik vienkārši. Jo īpaši tad, kad jau iepriekš plāni bija ļoti neskaidri un dalībnieku daudz. Tomēr es biju ļoti vīlies. Es jau biju noskaņojies haikam un zināju, ka saskaņā ar prognozi tālāk laikapstākļi kļūs tikai sliktāki. Ienāca prātā "Cherchez la femme", bet ko tur padarīsi. Es pievienojos ceļojumam pēdējā brīdī, un ne jau man izvirzīt noteikumus un prasības. Ja kāds grib kādu laiku patusēt atsevišķi, tās ir viņu tiesības. Žēl tikai uzzināt par to tik vēlu, jo citādi varēja jau laikus apdomāt solo izbraucienu. Es arī neesmu nekāds plānošanas meistars, bet dažreiz man šķiet, ka, salīdzinot ar daudziem cilvēkiem uz šīs planētas, esmu vienkārši guru. Tiesa, maksa par to ir bieža trulošana telefonā tā vietā, lai priecātos par apkārtni. Būtu labi šādas lietas darīt iepriekš, bet tas noteikti nav savienojams ar manām koncentrēšanās spējām, kuras vēl vairāk pasliktina zāles un hroniskās slimības.

Lasīt tālāk →

Reinas ūdenskritums

Nākamajā dienā mēs nolēmām netrakot, un apskatīt netālu esošo Rhine Falls ūdenskritumu. Kā jau nosaukums liecina, tas atrodas uz Reinas upes, pie robežas ar Vāciju. Pēc dažiem mērogiem ūdenskritums ir lielākais Eiropā, taču mērogi, kā zināms, ir stiepjams jēdziens, īpaši, kad runa ir par mārketingu. Šeit mēs kārtējo reizi saskārāmies ar neticamo vietējās transporta sistēmas ērtību. Gandrīz visur var aizbraukt ar vilcienu, savienojumi vienmēr aizņem 2-15 minūtes. Esiet droši, ja savienojums ir divas minūtes, tad vilcieni pienāk pie blakus peroniem. Ja vilciens, ar kuru jūs braucat, it kā kavējas, nekad nav gadījies, ka blakus esošais aizbrauktu laikā un atstātu jūs ar garu degunu. Vai nu gaida, vai nu laiks starp savienojumiem vienmēr ir piemeklēts ideāli. Ja reiz sāku par dzelzceļu, turpināšu vēl mazliet.

Sastāvi mēdz būt dažādas novitātes un krutuma pakāpes atkarībā no tā, vai tas ir starppilsētu, reģionālais vai vietējais vilciens. Sākumā mēs braukājām ar vilcieniem ap Cīrihi, un likās, ka te visi vilcieni ir šiki, kā mersedesi, ar milzīgiem mīkstiem krēsliem, informācijas ekrāniem, krutu balstiekārtu un trokšņu izolāciju. Bet nē. Vienkāršāki vilcieni klab, durvis jāver vaļā ar rokām, bet vietas kājām vispār nav. Saprast, kāds maršruts, uzreiz nevar, ārpusē tablo nav. Tomēr visi kursē pēc saraksta, un gandrīz vienmēr un visur ir kontrolieri, tāpēc braukt par zaķi ir ārkārtīgi riskanti. Sods ir 100 eiro, bet atkārtots vēl lielāks, un jokot viņiem nepatīk. Pat ja formāli tev ir taisnība, šveicieši bieži rīkojas pēc šablona, un izrakstīs sodu jebkurā gadījumā. Arī pats ar to saskāros, bet ne vilcienā.

Lasīt tālāk →