Par ASV nebūs, piegriezies. Lasu visādas muļķības vikipēdijā un pārstāstu jums krieviski. Protams, šī nodarbe ir cienījamāka nekā idiotisku blogu lasīšana LJ, kas būtībā nav mazāk stulbi kā fishki.net, bet vienalga. Tas, ko reāli kruti ir darīt vasaras vakarā, ir būt pie dabas, ar ko es šodien arī nodarbojos - vizinājos ar velosipēdu.
Starp citu, es tam nomainīju aizmugurējos zobratus (kaseti) un ķēdi - no ziemas un kopšanas trūkuma viss bija nodilis lupatās. Jaunās detaļas strādā neslikti, turklāt ražotājfirmas nosaukums krievu ausij ir smieklīgs - SRAM. Kasete parasta, PG-830, ķēde nedaudz augstākas klases - PG-880 vai kaut kā tā. Es tajā visā neko nesaprotu - meistars Trek veikalā teica, ka vieglāk ņemt vienkāršas un mainīt biežāk, nekā pirkt dārgas. Pēdējām ir jēga tikai tad, ja tu brauc daudz un smagos apstākļos - pa dubļiem un peļķēm. Cenas, starp citu, normālas - ne stipri augstākas kā slavenajā veikalā ChainReactionCycles, kur iepērkas visi velofetišisti, tas ir, velosipēdu apgreidu cienītāji. Pie viena es nopirku vēl universālo instrumentu baikam, smēri, kas labāka par eļļu, ielāpus ar līmi un mašīnīti ķēdes tīrīšanai. Tā ļauj tīrīt ķēdi, nenoņemot to no velosipēda. Aktuāli tādam sliņķim kā man. Lai gan mans slinkums ir tik drausmīgs, ka līdz šim es vispār neko neesmu tīrījis, neskaitot salīdzinoši retu baika mazgāšanu.
Vizinājos es ap Lielo Stropu ezeru, nobraucu ne tik daudz, kilometrus 25, bet tas man aizņēma veselas divas stundas - pārāk jau nu šķēršļots apvidus, vietām gandrīz ar kājām gāju, vietām lauzos cauri mežam. No ērcēm BAIDOS, poti slinkums bija uztaisīt, kā jau man tas parasti notiek. Toties, kamēr tēloju kroskantrī, tas ir, braukšanu pa bezceļiem, pretējā ezera krastā no slimnīcas
ieraudzīju šo to interesantu.