Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Nākamajā dienā es piedāvāju Sergejam aizbraukt ekskursijā, ja reiz Taņa negrib. Bet Taņa arī Sergeju negribēja laist. Tad es piedāvāju paņemt mašīnu vēl uz vienu dieniņu, bet izrādījās, ka mums ne tikai jāatdod mūsējā, bet arī pārējās mašīnas nomā ir aizņemtas, un vēl vairāk – arī citās nomās tāpat. Tāda lūk tūrisma sezona (ja es sameloju, Taņa mani izlabos).
Kā jau teicu, animācija – tās ir izklaides viesnīcas iemītniekiem, ko organizē īpaši cilvēki. Animācija mēdz būt dienas un vakara. No rīta tā ir vingrošana baseinā, pa dienu tās ir sporta spēles, piemēram, volejbols vai loka šaušana. Bet lūk, vakaros tiek rīkots šovs par kādu noteiktu tēmu.
Es neatceros, kas kurā dienā bija, tāpēc vienkārši pastāstīšu, kādus priekšnesumus mēs redzējām. Sarakstu varēja uzzināt uz tāfeles viesnīcas vestibilā.
Vispirms es pastāstīšu par veikaliem, bet pēc tam par to, ko mēs darījām pēc Iraklijas. Tā nu sanāca, ka darījām maz ko, un atsevišķa raksta par to nebūs. Tā kā veikalu bildes likt ir muļķīgi, stāsts mīsies ar Krētas okeanārija oficiālajām fotogrāfijām.
Kavrosā blakus atrodas divi veikali un degvielas uzpildes stacija. Viens no lielveikaliem – vietējais tīkls Inka. Kā redzams, krētieši nav izvairījušies no kārdinājuma zīmoliem izvēlēties modīgus ārzemju vārdus. Lai gan, šķiet, pašiem savas eksotikas atliku likām.
Beidzot atraduši vietu mašīnai, mēs caur nesen atjaunotajiem svētā Georgija vārtiem sākām tipināt augšup. Kamēr gājām, izdzirdējām intensīvu mūziku — diezgan dīvaina lieta cilvēku tukšā tunelī ar kāpnēm, kādi nu ir Georgija vārti.