Digitālais klaidonis

Nu esmu nodzīvojies līdz tam, ka pulkstenis (Garmin Vivoactive 4) man saka, ka stress ir drusku par augstu. Protams, ka par augstu - neesmu izgulējies, bet jāstrādā. Pulkstenis raksta, ka jāatslābinās. Nospiedu, ka piekrītu. Pulkstenis sāka man mācīt vienkāršu elpošanas tehniku: uzliec roku uz punča, un lēnām ieelpo un izelpo pēc taimera.
Roboti mūs jau komandē, vismaz mani.
P.S. Miegu tas izmērīja slikti, ķīniešu Amazfit Bip tika galā labāk. Bet tā ir pirmā diena.

Lasīt tālāk →

Pa kreisi - āmurs, pa labi - sirpis,
Tas ir mūsu padomju ģerbonis,
Gribi sēj, vai gribi kal,
Vienalga dabūsi
pēc vajadzībām

Lasīt tālāk →

Man nosapņojās, ka mēs ar Natašu viesojāmies pie Pašas, bet viņš nez kāpēc dzīvoja Rīgā. Turpat vēl dzīvoja Katja T. Un Taņa. Es gribēju ieiet vannā. Atgriezu krānu un aizgāju pļāpāt. Aizmirsu, ka palaidu ūdeni. Kad atjēdzos, izrādījās, ka šķidrums jau klāja grīdu divdesmit centimetru biezā slānī. Es to izsmēlu ar kausiņu un nodomāju, ka incidents ir izsmelts (pun intended). Par pierādījumu kalpoja tas, ka pa spraugām starp vannasistabas grīdas flīzēm varēja redzēt zemgrīdas apgaismojumu. Es sapratu, ka, ja ūdens būtu pārāk stipri applūdinājis kaimiņus, tas to noteikti būtu salaidis uz īso. No otras puses, ir taču apgaismojums un elektrība ar izolāciju pret laikapstākļiem?

Diemžēl burtiski pēc skaitītām minūtēm atskanēja durvju zvans. Atvēru ar nelabu nojautu. Un ne velti. Aiz durvīm stāvēja vesels kaimiņu pūlis. Viņi man sniedza "dzīvokļa īpašnieka grāmatiņas", nelielus dokumentus ar linētām lapām. Tur man vajadzēja parakstīties, ka ir notikusi noplūde. Kaimiņi bija pieklājīgi, bet ļoti aizdomīgi izklausījās tas, ka šis paraksts man neuzliek nekādas saistības. It kā tas būtu vienkārši kārtības labad, lai reģistrētu pašu faktu. Es neparakstījos. Arī dzīvoklis nav mans, un vispār negribas likt parakstu, nezinot, ko tas nozīmē.

Lasīt tālāk →