Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Igaunija — 3, Apļveida maršruts uz ziemeļiem no Misso

 2023-01-15

Nākamajā dienā izbraucām nelielu apļveida maršrutiņu uz ziemeļiem no Misso, ko, manuprāt, bija uztaisījis Garmin maršrutu autoģenerators. Neliels, kādi 50 km, jo vakarā taču bija jālaiž mājās. Starp citu, kempings bija diezgan mīlīgs, ar lukturīšiem gar taciņām, dušu, grila namiņu un tā tālāk. Nakšņošanas namiņi gan bija uz pāļiem, un iekšā viss ļoti ļodzījās, bet tas ir vienīgais nopietnais mīnuss. Tādus namiņus bieži taisa bez pamatiem, lai nebūtu jāsaņem visādas sarežģītas atļaujas un jāformē arhitektūras projekti. Bez pamatiem būve skaitās pagaidu, un atļaujas nevajag (vai gandrīz nevajag). Toties saimnieks bija ļoti pieklājīgs un taktisks, gaidīja mūs jau laicīgi, lai gan nedzīvo gluži blakus. Runāja krieviski, ar nelielu akcentu. Kempings saucas Pullijärve Holiday Park, iesaku. Vietas skaistas, un cena bija 17 eiro par nakti no cilvēka, ļoti budžetīgi. No D-pils jābrauc stundas četras, no Rīgas – trīs. Par sadalīšanos pa namiņiem mums izcēlās strīds. Es kā (viduvējs) "organizators" un cilvēks ar sliktu veselību gribu sev privilēģijas, proti, nakšņot divatā ar draugu. Bet šoferi arī dod lielu ieguldījumu. Un vēl ir jāņem vērā, ka komandā ir meitenes, un viņām vēlams nakšņot atsevišķi, citādi sanāk neērti. Pēc neliela kašķa mēs metām monētu, un sanāca pa manam. Nākamreiz centīsimies šādas lietas izrunāt jau iepriekš. Katru reizi šādās avantūrās es mēģinu mazāk strīdēties un lamāties, bet sanāk tā ne visai.

Nobraucām mēs 48 km ar 300 m kāpumu ātri, jo lielāko daļu pa asfaltu. Man ne pārāk patīk daudz braukt pa asfaltu. Pēdējā laikā par to domāju un nolēmu, ka kopumā tas saistīts ar manu nepatiku pret lietām, kas ir pārāk pieglaustas, garlaicīgas un parastas. Grozi kā gribi, grunts, smiltis, zāle un pārējais ir daudzveidīgāks un interesantāks. Lai būtu vieglāk braukt, es mēģināju piepumpēt riepas, bet beidzās tas slikti. Bezkameru riepa (kurā iekšā nav kameras, tāpat kā auto) nolaida gaisu manu neveiklo darbību dēļ. Un, ja piepumpēt to var arī ar parastu pumpi, tad uzpumpēt to no nulles var tikai ar kompresoru, kāda mums tuvumā nebija. Galu galā mēs vienkārši ielikām kameru (labi vēl, ka viena atradās uz visu komandu) un ripojām tālāk.

Lasīt tālāk →

Valensija — 5, okeanārijs L'Oceanogràfic

 2023-01-15

Ar pazemes tramvaju pie zemūdens delfīniem

Bārdaina vīrieša dzeltenā džemperī pašbilde uz moderna ēkas ar stikla fasādi un smailu jumtu fona. Debesīs redzama balta lidmašīnas atstātā svītra.

Ja lasījāt iepriekšējās daļas, tad stāstā par braucienu uz Albuferu fonā varējāt pamanīt neticamas, futūristiskas ēkas. Tā ir daļa no Zinātnes un mākslas pilsētiņas, kas izveidota tajā pašā novirzītās Turijas upes gultnē. Pilsētiņā ir okeanārijs, zinātnes muzejs, kupola IMAX kinoteātris un visādas citas štelles. Tās arī izskatās tik stilīgi. Tas tā, runājot par to, ka saskaņā ar pētījumiem lielākā daļa cilvēku dod priekšroku klasiskajai arhitektūrai, nevis visādam modernismam. Varbūt tā arī ir, bet modernisms modernismam brālis nav. Nezinu gan, vai Zinātnes pilsētiņā tas skaitās modernisms, bet saskaņā ar manu stingri nezinātnisko aptauju, cilvēkiem šīs ēkas ļoti patīk, un man arī.

Lasīt tālāk →

Igaunija — 2, Pesapuu skatu tornis, cūku pupas un grevelisti

 2023-01-14

Igaunijā, neskaitot pašdarināto 🗼, mēs uzkāpām arī vienā oficiālā, Tindi ciemā, netālu no Reuges ciemata. Pesapuu skatu tornis ir veidots kā putna ligzda, precīzāk sakot — divas. Augstums ir 30 metri, bet visapkārt ezeri — ir uz ko paskatīties. Interesants fakts — pie ieejas karājas neliels paziņojums. Tā būtība ir tāda, ka būvniecības ģenerāluzņēmējs, saņēmis naudu no pasūtītāja (pašvaldības), nav samaksājis apakšuzņēmējam, kurš veica darbus. Summa ir ap 100k eiro, un apmeklētājus lūdz ziedot, lai kompensētu šo krāpniecību. Dīvains gājiens, protams, bet saprast var. Tomēr es neziedoju. Es to vispār daru diezgan reti, parasti personīgi un cilvēkam pa tiešo. Tiesa, Patreonā esmu abonējis divus pilsoņus — rakstnieku Alexander Wales un jūtūberi Grišu Mastrīderi ar viņa kanālu "grāmatu čalis".

Netālu no torņa mēs ar nelielām grūtībām atradām restūzi un paēdām. Bez parastajiem grilētajiem dārzeņiem un gaļām, tur piedāvāja arī katlā uz ugunskura sautētas lielās pupas. Latviski tās nez kāpēc sauc par cūku pupām, bet krieviski — par zirgu. Man smadzenes ir nedaudz salauztas, un es uzreiz sāku domāt par to, ka izteiciens "zirga izmērs" ir radies zirgu dzimumorgāna lieluma dēļ. Pupas bija ļoti garšīgas, lai gan par pavisam eiropeisku cenu — 5 eiro par nelielu šķīvīti. Drīzāk degustācija, nevis pilnvērtīgs ēdiens. Pēc pusdienām mūsu komandas sadalījās. Viena devās uz mūsu kempingu pa MTB maršrutu, bet otra — pa asfaltu. Kā zināms, TK "Sniegpulkstenītis" devīze ir — "Pienācis laiks sadalīties".

Lasīt tālāk →

Igaunija — 2, Skatu tornis Pesapuu, cūku pupas un grevelisti

 2023-01-14

Igaunijā, neskaitot paštaisīto 🗼, mēs iegriezāmies arī oficiālajā, Tindi ciemā, netālu no Rõuges ciemata. Skatu tornis Pesapuu ir veidots putna ligzdas, jeb precīzāk – divu, formā. Augstums ir 30 metri, un apkārt ir ezeri – ir uz ko paskatīties. Interesants fakts – pie ieejas karājas neliels paziņojums. Tā būtība ir tāda, ka būvniecības ģenerāluzņēmējs, kas saņēma naudu no pasūtītāja (pašvaldības), nesamaksāja apakšuzņēmējam, kurš veica darbus. Summa ir apm. 100k eiro, un apmeklētājus lūdz ziedot, lai kompensētu šo krāpniecību. Dīvains gājiens, protams, bet saprast var. Tomēr es neziedoju. Es to daru diezgan reti, parasti personīgi un cilvēkam pa tiešo. Tiesa, Patreonā esmu abonējis divus pilsoņus – rakstnieku Alexander Wales un jūtūberi Grišu Mastrīderu ar viņa kanālu "grāmatu čalis".

Netālu no torņa mēs ar zināmām grūtībām atradām kādu restūzi un paēdām. Neskaitot parastos grilētos dārzeņus un gaļas, piedāvājumā bija arī uz ugunskura katlā sautētas lielās pupas. Latviski tās nez kāpēc saucas par cūku pupām, bet krieviski – par zirgu. Man smadzenes ir nedaudz sačakarētas, un es uzreiz sāku domāt par to, ka teiciens "zirga izmērs" ir radies zirgu dzimumorgāna lieluma dēļ. Pupas bija ļoti garšīgas, lai gan par pavisam eiropeisku cenu – 5 eiro par nelielu šķīvīti. Drīzāk degustācija, nekā pilnvērtīgs ēdiens. Pēc pusdienām mūsu komandas sadalījās. Viena devās uz mūsu kempingu pa MTB maršrutu, bet otra – pa asfaltu. Kā zināms, TK "Sniegpulkstenīte" devīze ir – "Pienācis laiks sadalīties."

Lasīt tālāk →