Izlidojām mēs svētdienas naktī, tas ir, kaut kur 1.45. Līdz Rīgas lidostai mūs aizveda bijušais padomju militārists, skarbs džeks, kuru mēs konspirācijas dēļ sauksim par Rembo. Viņam bija stingra vēlēšanās redzēt katru Krētas salas centimetru. Mums par laimi, naža un ložmetēja vietā viņam bija spoguļfočuks Canon un objektīvi, kā arī sieva un dēls piedevām. Starp citu, izbraukšanas dienā tieši bija mēness aptumsums. Tas ir tad, kad Zeme aizsedz Mēnesi no Saules. Nekad nebiju par to aizdomājies, kad skatījos uz Mēnesi, lai gan kaut kur zināju, ka tā mēdz būt. Lūk, kas atšķir zinātniekus no visiem pārējiem – viņi ir ne tikai vērīgi, bet arī līdz abstrakcijai ziņkārīgi.
Dienasgrāmata, īsumā
Es sāku skatīties Doktoru Hausu. Hauss ir riktīgs. Battlestar noskatījos līdz galam, pēdējo pussezonu gaidām 2009. gadā.
Par Krētu uzrakstīju pirmo daļu. Rīt būs. Tikai jāpielabo ar svaigiem spēkiem – pēc kačalkas.
Dzīve kūsā
Piektdien bija ellīga ballīte ar geju klubu (inside joke, nepadomājiet neko sliktu), sestdien atgāju un skatījos Battlestar Galactica.
Balsi, starp citu, norāvu tā, ka parunāt vispār nevarēju. Labi, ka vismaz šodien varēju, jo pirms stundas notika atvirtualizēšanās ar textfield, kura, kā izrādījās, bija atbraukusi uz Daugavpili kā fotogrāfe uz mana skolas biedra kāzām. Pasaule ir maza, bet dzīve – skaista.
Avīze
Veikalā ieraudzīju avīzi “Subbota” ar Godmani uz vāka un aiz smiekliem pat nopirku. Pirmo reizi vairāku gadu laikā lasīju avīzi.