Mēs dzīvojam, kamēr lidojam
Laikam turpināšu par ēšanas tēmu. Tātad, par restorānu. Darba laikus jau rakstīju, tāpēc ķeršos uzreiz pie ēdiena un tā tālāk. Pirmkārt, sistēma ir šāda: brokastīs nav nemaz tik daudz un pēc garšas tā viduvēji, pusdienās – vairāk un garšīgāk, bet vakariņās pavisam labi.
Mēs vispār taisījāmies ņemt mašīnu nomā un pabraukāt ar to pa salu, bet, kamēr tas vēl nebija noticis, nācās noīrēt tvaika lokomotīvi. Redzējāt, starp citu, cik veikli es pārņēmu flashfuture paņēmienu no 4. sezonas seriālam Lost, kas visiem jau uzdzinis zobu stīvumu? Flashfuture, tas ir kā flashback, tikai otrādi, uz nākotni. Zināt, starp citu, kas ir zobu stīvums? Šim jēdzienam noteikti ir saistība ar to, ka es nevaru apēst daudz ābolu vai ogu. No tajās esošajām skābēm sāk sāpēt zobi, ja košļā, un pēc tam vairākas stundas vispār neko mutē paņemt nevari. Lai gan vecais labais Ušakovs man nepiekrīt.
Вы вообще комментируйте, да, особенно кто на Крите был (а таковых я знаю аж 9 человек, ещё про двух слышал). Рэмбо делаю скидку, он печатает однопальцевым методом. Хотя бы мог бы и жену притащить, ей наверное тоже интересно сравнить впечатления.
textfield, ты ссылку друзьям отправила? Пиарьте же меня, я жажду публики. Будут комменты – буду каждый день выкладывать по новой части.
Tātad, pēc tam, kad mēs bijām aizgājuši līdz Kavrosai un nosūtījuši atklātnes, varēja sākt atslābināties. Jo vairāk tādēļ, ka Andrjuha visu pirmo dienu atkārtoja: "Es gribu adaptēties". Tas mani pamatīgi uzjautrināja, jo gulēšana pludmalē un dzērienu pļumpēšana ir diezgan interesants adaptācijas veids.