Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Valensija — 12, ievākšanās Žironā un mājokļa problēmas

🚄🚄🚄 pacelšanās

Kā jau rakstīju, ātrgaitas 🚄 Valensija-Barselona izskatās forši. Kaut kādā ziņā atgādina uz sāniem guļošu raķeti. Pat ar sodrējiem klāts, it kā darbotos ar reaktīvo dzinēju. Patiesībā gandrīz visi tālsatiksmes maršruti Spānijā ir elektrificēti (vispār 2/3 visu maršrutu ir elektrificēti). Visi ātrgaitas vilcieni Spānijā sākas ar burtu A - AVLO, AVE, AVANT. Tas ir no saīsinājuma Alta Velocidad. Ļoti ērti - uzreiz skaidrs, ka ātrgaitas vilciens. Ātrgaitas - tas ir no 200 līdz 330 km/h. Tiešām reāla 🚀.

Vilciena sāna daļa ar elektronisko tablo, kas rāda vagona numuru «001», atiešanas laiku «09:25» un maršrutu «Barselona-Sants — Kasteļo-Plana». Nobružātā un netīrā vagona virsma satur instrukcijas avārijas durvju atvēršanai, elektriskās bīstamības zīmi, bet atvērto durvju ailē redzams cilvēks.

Lasīt tālāk →

Sapnis - brauciens uz Minheni un iepazīšanās ar ČGK komandu

Sapņoju, ka ar māsu un tēti devos ceļot pa Eiropu ar minibusiņu. Sākumā bijām Norvēģijā, pēc tam tikām arī līdz Minhenei Vācijā.

Tur es izgāju pastaigāties (kaut kāpēc žaketē), un tiku līdz nomalēm, kur jau ir daba. Tieši tad bija stihijas trakošana, un mani iepūta palos, kur ar nelielām pūlēm aizķēros aiz krasta un tiku ārā. Paskatījos autobusu, bet izrādījās, ka līdz tam jāiet ātrā solī 45 minūtes (5,1 km), vismaz tā uzskata Google kartes. Nodomāju, ka diez vai paspēšu.

Lasīt tālāk →

Valensija — 10. un 11. diena, mēģinājums nosūtīt velo uz Žironu

Turpmākie ceļojuma plāni

Madagaskaras piena šokolādes Menakao ar vaniļu iepakojums, uz kura attēlots malagasu sievietes portrets, bet apakšdaļa rotāta ar ģeometrisku ornamentu siltos toņos.Dievišķīgi garda šokolādīte, kas pilnībā izgatavota Madagaskarā

Piektdien, 18. novembrī, Latvijas neatkarības dienā, pienāca laiks pamest viesmīlīgās mājas. Pirms tam es vairākas dienas drudžaini bakstīju Spānijas karti, mērīju augstumu starpību, lai saprastu, kurp doties tālāk. Mani ceļgali vairs nespēj izturēt kilometra augstuma starpību uz trīsdesmit, un arī vēders velk uz leju. Turklāt, lai atrastu tādu vietu, vajag taču, lai nokļūšana tur nebūtu pārāk ilga un 💰💰💰. Un lai no turienes varētu aizlidot. Ja ne uz Latviju, tad vismaz uz Lietuvu. No Lietuvas galvaspilsētas Viļņas uz manu dzimto pilsētu Daugavpili nokļūt nav īpaši ērti, diemžēl. Jāaizbrauc līdz Turmantas ciematam uz robežas ar 🚉, un tad jālūdz kādam tevi savākt ar auto, vai sliktākajā gadījumā jāpasūta taksis. Domāju, visi mani draugi un paziņas jau tūkstošreiz ir dzirdējuši par šo variku, bet nu dzirdēsiet vēl un vēl. Ko padarīsi - beigās es nopirku biļeti uz Viļņu no Alikantes caur Eindhovenu, 🇳🇱. Tur dzīvo draugi, un es nolēmu pie viņiem iegriezties, ja reiz tā sagadījās.

Lasīt tālāk →